do

duo, zwei (Nom., Akk. Dual.): abu duo, beide Manz. Sir. 20, 27 ; auch in duokārt, duoreiz, zweimal L. Gr. ; [s. Le. Gr. 358].

Avots: ME I, 531


doču

duo˙ču (aus duod + šu(r), gib her!

Avots: ME I, 532