Paplašinātā meklēšana

apstâklis, der Umstand: citāduos apstākļuos A. XX, 660. apstākļi ir cilvē̦ka vaduoņi SDP. VIII, 7; apstākļu vārds, teikums Adverbium, Adverbialsatz.

Avots: ME I, 126

ašķis,

2): plur. aški auch Salis, (="duoņi") Salisb.;

3): auch Golg.

Avots: EH I, 132

I duonis (li. duonis), gew. Pl. duõņi [Dond., Gr. - Essern], dial. auch duoņas, [duonas Lis., duõnas Kolzen], Schilf, Binsen (juncus und scirpus) Mag. IV, 2, 24, RKr. II, 72 ; in Hasenpot und Libau n. RKr. III, 73 duoņi, Typha: gaŗš tautu dē̦ls, tâ kâ duonis jūŗmalā BW. 13273, 1. silkšu duoņi, Seebinse (scirpus lacustris) Konv. ¹ 438. duonu laiva LP. VI, 846 [aus Blieden. Vielleicht zu gr. δόναξ "Rohr", s. Fick Wrtb. I ^4, 459 und Boisacq Dict. 196].

Avots: ME I, 534

dziêduonis* (f. - ne), der Sänger, der Dichter: tuos tik piemin dzieduoņi Aus. I, 3. jūs sīkie putni, dzieduoņi A. XI, 186.

Avots: ME I, 562

[glīžu ce̦pure "ein aus Binsen (duoņi) geflochtener Hut" Zeezern.]

Avots: ME I, 628

klaîduõņa, [klaîduônis Kl.], klaîduõnis (fem. klaiduone), der Vagabund, Herumstreicher: laukā, tu klaiduoņa, iz manas mājas! Kaudz. M. saradīsies šādi, tādi klaiduoņi LP. V, 343. ubadzes un klaiduones dē̦ls Apsk. Zuweilen mit dem voranstehenden Genit. von pasaule: pasaules klaid.

Avots: ME II, 209

I le̦dãjs, die Eisfläche: vare̦ie le̦dāji MWM. VI, 872. baltie laukumi pagāzēs ir šļūduoņi, le̦dāji un sniegāji Vēr. I, 1161; le̦dāju laikme̦ts, die Eiszeit MWM. VIII, 460.

Avots: ME II, 445

liduonis, der Schwebende, der Adler in der Rätselsprache RKr. VII, 339. [gaisa liduoņi Janš. Dzimtene V, 213.]

Avots: ME II, 466

mùldinât, Subst. mùldinâtājs: šādi vaduoņi ir tikai savu piekritēju muldinātāji: viņi dze̦n tautu kâ avju baru tanī kūtī, kur viņiem patīk Zeib. Liktenis 51.

Avots: EH I, 831

nesẽjs (li. nešė˜jas), ne̦sãjs, f. - ja, mundartlich nesējīša, der Träger, die - in: ne tu mana nasta biji, ne es tava nesējiņa BW. 28741. cilvē̦ks runāja ar nesējiem... vai saviem pavaduoņiem Smilga. Sprw.: lai vārds, kāds vārds, kad tik vārda nesējs. aiziet pie ērgļa, jā, šis būs gan nesējs, er ist bereit zu tragen LP. IV, 11. luogs nuode̦r par gaismas nesēju JR. IV, 195. eglītes od. skuju nesējs: brūte ņēma uz baznīcu līdz mazu eglīti. nuo turienes uz mājām braucuot tā izraudzījās vienu jātnieku par skuju nesēju, kam eglīti nuodeva BW. III, 1, 18. lūgšu tevi panākstuos par eglītes nēsājiņu BW. 15840, 15. krusta nesējs, der Kreuzträger; līķa nesējs,; Leichenträger; nesēja, nesēju māte, nesējīša Bers., Lub., Erl., die Frau, die das Taufkind zur Taufe bringt BW. 1638.

Avots: ME II, 732

nevàlduonis, ein unbändiger, ausgelassener Mensch: pat sliņķi un nevalduoņi bij tādi nuorimuši, kâ paguruši Vēr. I, 1302.

Avots: ME II, 738

nùokram̃pêt, tr.,

1) wegfischen, wegstibitzen:
mēs zirgu kur nuokrampēt dabūjām Dünsb. blanduoņi viņam gribēja kuo nuokrampēt JK. V, 64;

2) fassen, erwischen
Hug.;

3) erwürgen:
suņi vilku nuokrampēja U.

Avots: ME II, 800

nùole̦luôt, ‡

3) "(laiku) pavadīt nederīgi le̦luojuot" Weinsch.: n. laiku. savu mūžu sapņuos pa Duoņiem n. ("?") Delle Neg. nieks 202.

Avots: EH II, 61

nùorìmt [li. nurìmti], intr., sich beruhigen, still, ruhig werden, nachlassen, aufhören: ūdeņi nuorima I Mos. IV, 1. jūŗa pamazām nuorima Skalbe. ķēniņš vēl nevar nuorimt LP. 11, 61. pat sliņķi un nevalduoņi bij tādi nuorimuši kâ paguruši Vēr. I, 1302. Refl. -tiês, aufhören, sich beruhigen: uz reizes viesulis nuorimies LP. VII, 702. māte ne˙kā neatbild un tē̦vs atkal nuorimstas Duomas IV, 353.

Avots: ME II, 839

nùošļûdêt, nùošļûdinâtiês, intr., hinab-, herabrutschen, herabgleiten: par kanāļiem nuošļūd, nuote̦k le̦dus šļūduoņi Konv. ² 924. viņa nuošļūdinājās uz zemi A. XII, 894.

Avots: ME II, 869

paduoniņa, paduoņi, das Ende des Brotlaibes Lems. n. U.

Avots: ME III, 21

pagâza N.-Schwanb., pagâze,

1) die Neigung, der Abhang
Schwanb.; [ die Anhöhe (pagāza) Zaravič]: nāca stāva pagāze Latv. Tirzas upes tuvumā, zaļas pļavas pagāzā, atruon avaotiņu LP. V, 394. redz kur salds alutiņš nuo pagāzas ūdentiņa! BW. 5199: baltie laukumi pagāzēs ir šļūduoņi, le̦dāji un sniegāji Vēr. I, 1161;

2) die Bierneige
Elv., L., St.: muca od. alus iet uz pagāzām, pagāznēm, uz pagāzu, das Fass, das Bier geht zur Neige. kas pie pagāzas nāk, tam mieles jādzeŗ, den letzten beissen die Hunde.

Avots: ME III, 29

pavaduonis, f. -e, der Begleiter, die -in: ķēniņš devis daudz jātnieku par pavaduoņiem LP. Vl, 454. princese ar pavaduonēm Rainis Ze̦lta zirgs 91.

Avots: ME III, 131

saprātîgs, verständig: saprātīga rīcība A. v. J. 1901, S. 112, saprātīgs zemkuopis MWM. XI, 197. tuo... vaduoņi izpildīja saprātīgi un apzinīgi R. Sk. II, 88.

Avots: ME II, 707

sē̦duonis, der Sitzende: istabas sē̦duonis B. Vēstn., ein Stubenhocker. muoži izturējās sē̦duoņi ap čemodānu Alm.

Avots: ME III, 824

silkss, -s u. a.,

1) silkss, -s Meselau (mit ìl ² ), Wessen, Selb., Laud., silkse, silˆksis ² Dond., Dunika, Kalleten, Kurs., Lin., Wohlf., silksis Lasd., Saikava, silˆksnis Lis., sìlksnis Neuenb., silˆksnis ² Ruj., Salis, Zögenhof, Karls., Deg., Kalleten, silksnis U., Bielenstein Holzb. 562; Etn. II, 123, Kegeln, Ronneb., silksne Spr., sìlksts ² , -s Kl., U., Bielenstein Holzb. 562, Plur. silksis U., silkstis U., Bielenstein Holzb. 562, silksnes U., Bielenstein 1. c., die weiche Unterlage (der Halsring) des Kummets:
nuo saku silkses lrda laukā salmi Jauns. III, 279. tu nemāki silksi (Var.: silkšus, silksni, silkšņu) pīt (Var.: šūt) BW. 22621. nuomauci tam zirgam tuo silksni! LP. VI, 44. nu sauc (bei der Versteierung) aŗamu silˆksi ² [nom. s. silksis] ar rīkiem un sānsaitēm Janš. Bandavā I, 12;

2) silksnis (Sing.), die Kummethölzer
Ekau;

3) sìlksis ² Birži, sìlksts ² , -s Mar. n. RKr. XVII, 132, Plur. silkši Oppek. n. U., = ilks(i)s, die Femerstange(n);

4) silksis, der Faulpelz
Lasd.;

5) silkšu (zu silkss

1) duoņi, die Seebinse (scirpus lacustris
L.) RKr. II, 78. In der Bed. 1 (worauf Bed. 2 beruht) etwa zu li. šilkė "eine auf Wiesen wachsende spargelariige Pflanze"? In der Bed. 3, wenn diese nicht etwa aus dem Reimwort ilkss übernommen ist, etwa zu gr. έ'λχω "ziehe" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 507)? Zur Bed. 4 vgl. arm. hełg "langsam, träge" (bei Walde 1. c.).

Avots: ME III, 839

šķīduonis,

1) šķīduonis Wid., (mit î) Arrasch, C., Golg., KL, Prl., Saikava, Wolm., šķīduons U., Dr., šķīduoņa Wid., (mit î) Lis., flüssiger Kot
Wid.; Tauwetter im Frühling U., Schlackenwetter: jau atkal kūst un līst bez gala, uz ielām tīrais šķīduonis Latv. pašā pavasaŗa šķīduonī Janš. cik lieliski plūdi un šķīduoņa šuogad bija A. v. J. 1902, S. 120. šķīduoņas (Kaudz. M. 293, Celm.) od. šķīduoņu (U.) laiks, auch šķīduoņi Nerft n. Mag. IV, 2, 142, U., die Zeit, da die Winterbahn abgeht. šķīduoņas ceļš Kaudz. M. 16, grundloser Weg bei Tauwetter. ceļš pašā šķīduoņā Lubn. ceļi pavasara šķīduoņā, gan˙drīz neizbrienami A. XX, 300. priekš šķīduoņas, kur vēl ceļi ziemas stiprumā un labumā Aps. V, 27. e̦ze̦ruos, kas radās le̦dus laikme̦ta šķīduonī Konv. ² 2321;

2) "gaisinātājs, zaudē̦tājs" Wessen. Zu šķîst.

Avots: ME IV, 48

šļūduonis* Konv. ² 3790, Dr., šļūduone*, šļūduoņa*, der Gletscher: šļūduoņi ar lielu truoksni nuogāžas lejā Asp. VII, 40. ar sparu gāžas le̦dus šļūduonēs Duomas I, 1272, le̦dus šļūduoņas R. Sk. II, 239.

Avots: ME IV, 78

valduonis, valduons U., der Herrscher: tā nama valduonu Glück II Chron. 28, 7. Jūda ir mans valduons Psalm 60, 9; 108, 9. ķēniņiem un valduoņiem Lukas 21, 12. svešajiem valduoņiem A. v. J. 1899, S. 92.

Avots: ME IV, 452