dêle (li. dėlė˜), der Blutegel: iekuodies, zīž kâ dēle. Zu dēt, saugen.

Avots: ME I, 462

dẽle,

1) = dẽlis Nigr., Kand., [Kerklingen n. U.;

2) Diele
L. - Nebst li. dė´lė "Diele" aus mnd. dele "Diele, Brett"].

Avots: ME I, 462

dẽle,

1): auch Assiten, A.- Rahden, Frauenb., Iw., KI.- Gramsden Strasden: dēlēm (Var.: dēļiem) jumta istabiņa BW. 3763. ar uozuola dēlītēm 4067, kañceles d. NB., zwei oder mehrere zusammengenagelte Bretter:
kanceles dēli aizliek, lai ūdu jēmējam neslīd virsū me̦ncas.

Avots: EH I, 318

dêle, ‡

2) "die Muschel"
(?) Bershof.

Avots: EH I, 318