gailestīgs
‡ gailestîgs,
1) "sich leicht aufregend; leicht zürnend":
Atis ir pārāk g., dižīgs cilvē̦ks Janš. Dzimtene I 2 , 102;
2) "leidenschaftlich"
Bersteln: dze̦drā un pacilāti gailestīgā ("?") balsī Janš. Dzimtene II 2 , 298. vēl gailestīgāki ("?") iekaisis ebenda.
Avots: EH I, 376
1) "sich leicht aufregend; leicht zürnend":
Atis ir pārāk g., dižīgs cilvē̦ks Janš. Dzimtene I 2 , 102;
2) "leidenschaftlich"
Bersteln: dze̦drā un pacilāti gailestīgā ("?") balsī Janš. Dzimtene II 2 , 298. vēl gailestīgāki ("?") iekaisis ebenda.
Avots: EH I, 376