gaumīgs

gaũmîgs, achtsam L., Wed. n. Bergm.; [ Geschmack habend Wid.].

Avots: ME I, 611


gaumīgs

gaũmîgs: geschmackvoll: galds klāts ... gaumīgā ... izskatā Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 142.

Avots: EH I, 387