Paplašinātā meklēšana

‡ àizgludinât, zuglätten: uz ceļa visas bedres jau aizgludinātas Dunika.

Avots: EH I, 24

‡ apgludinât, ringsum glätten, glatt machen (perfektiv): a. malas.

Avots: EH I, 82

gludinât, glatt machen, glätten: gludu galvu gludināju BW. 9924.

Avots: ME I, 629

‡ gludins, = glude̦ns: gludina galviņa BW. 14353 var.

Avots: EH I, 394

[ìegludinât,

1) glätten:
iegludināts ceļš;

2) bügelnd glätten:
iegludināts gludeklis Bauske.]

Avots: ME II, 17

izgludinât, tr., ausglätten, ausfalten: drēbes, grāmatai lapas. [Refl. - tiês, zur Genüge glätten.]

Avots: ME I, 738

nùogludinât, ‡ Refl. -tiês,

1) sich abglätten;

2) sich feine Sitten aneignen:
jauneklis ... bija izglītuojies un brīnum nuogludinājies Janš. Dzimtene IV, 265.

Avots: EH II, 46

nùogludinât, tr., abglätten: kalps nuogludinājis smiltis LP. VI, 221. sacīja vēl, it kâ pirmajuos vārdus nuogludinādama Kaudz. M. nuogludināts mākslas darbs Vēr. II, 506.

Avots: ME II, 785

[pagludinât, ein wenig glätten od. plätten: pagludināja veļu un aizgāja.]

Avots: ME III, 30

[pãrgludinât, noch einmal glätten: p. veļu.]

Avots: ME III, 156

pìegludinât, streichelnd glätten: p. matus, arumus.

Avots: ME III, 251

sagludinât, ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) glätten (perfektiv): matus un bārzdas sagludinājušies Janš. Dzimtene I, 259.

Avots: EH XVI, 409

sagludinât, tr.,

1) glatt machen, (zusammen) glätten:
gludu, gludu galviņu sagludināju BW. 24233;

2) plätten
(auf eine grossere Menge von Objekten bezogen): sagludināju lielāku vairumu veļas.

Avots: ME II, 626

svingludis,* Bleiglätte Dr.

Avots: ME III, 1160

uzgludinât, ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) glätten, aufbügeln (lassen): rau, kâ viņš uzgludinājies!

Avots: EH II, 722

uzgludinât, glätten (perfektiv); aufbügeln: veļu.

Avots: ME IV, 332

‡ àizšķẽrpelêt Stenden, behauend splittern (intr.) machen: kuoks nav gludi nuotē̦sts, bet šur un tur aizšķē̦rpe̦lē̦ts.

Avots: EH I, 55

‡ apgluminât,

1) = ‡ gludin%C3%A2t">apgludinât: a. malzes klaipus priekš cepšanas Bauske;

2) ringsum mit Speichel benetzen, begeifern:
a. maizi, bet neapēst Jürg.

Avots: EH I, 82

apglužinât, = ‡ gludin%C3%A2t">apgludinât: maizes kukuli vajaga papriekšu ar ruoku labi a. un tad tik šaut krāsnī Kal.

Avots: EH I, 82

bā`rkšķains, auch bā`rkstains, mit Fransen besetzt, geziert: bija visādi augļi, gan čaumalās, spalvaini, gludi, bārksķaini Dünsb.

Avots: ME I, 274

bizenes laiks: auch Frauenb.; (fig.) sākās . . . kalpuonēm īstais bizenes laiks . . . vajadzēja vārīt un cept, mazgāt un gludināt Austriņš Daugava 1928, S. 977. Das Stichwort bizenes I, 302 ist als gen. s. (abhängig von laiks) aufzufassen.

Avots: EH I, 222

gluds,

1): ceļš g. kâ galds Ramkau, Zvirgzdine. vuškai gludas ausis Mahlup, gludi mati Warkl. nuoē̦ve̦lē̦ts kuoks ir g. Saikava.

Avots: EH I, 394

[gluminât Fest., = gludin%C4%81t">gludināt: vītuolam glumas lapas, kas tās glumas glumināja? BW. 29163, 4. Refl. - tiês, oberflächlich, nachlässig arbeiten Fest.]

Avots: ME I, 630

gluži,

2): g. (gludi, tīri) siena kast Warkl.

Avots: EH I, 395

gluži, Adv. zu gluds, glužs,

1) glatt
(= gludi) Kaul., sauber, net: apslauki gluži (Var.: glīši) dzirnaviņas BW. 22525. kuŗa gluži kājas āva, tai gudrāks paduomiņš BW. 12207;

2) rein, so dass von dem zu Reinigenden nichts übrig bleibt, gänzlich, vollständig, ganz und gar:
tev nebūs tava vīna dārza augļus it gluži nuolašit III Mos. 19,10. [puostīties gluži visas tās vietas! Glück V Mos. 12, 2.] sakās mana līgaviņa gluži vārpas lasījusi BW. 28117. lācis gluži gan krizdams nenuosities LP. VI, 253;

3) vollständig, gänzlich, sehr,
zur Verstärkung eines Adjectivs od. Partizips: viens ļuoti bagāts, uotrs gluži nabags LP. V, 259. nasta gluži viegla. nabadziņš gluži pliks, izmisis, nuosalis;

4) guži kâ, ganz wie, ganz als ob:
viņš iet gluži kâ bez acīm.

Kļūdu labojums:
gluži (Var.: glīši) = gluži

Avots: ME I, 630

glužinât BW. 23512, = gludin%C4%81t">gludināt.

Avots: ME I, 630

grum̃buôt, grumbât, -ãju, tr., runzeln, runzelig, uneben, harsch machen: saimniece ne̦rvōzi grumbuoja un gludināja savu priekšautu A. XX, 482. rauguls sirdi grūtu sejā sāpēm grumbuotā Treum. drūmas duomas tavu pieri grumbuo Rainis. grumbuots ceļš, holperiger Weg. Refl. -tiês, sich runzeln, uneben werden: piere satumst un grumbuojas Stari II, 115. viļņi grumbuodamies devās uz leju A. XVI, 1081. līmenis sāka grumbāties Seif. III, 3, 197.

Avots: ME I, 665

ievalkaîns, schieffaserig, uneben (vom Holz), [bei Wid. ievalkuojs, splittrig]: ievalkainuo, cīpslainuo ielē̦- stuo pagali Vīt. 53. [kuoks ir ievalkains, ja šķiedru grupas līkumuoti izvijušās cita caur citu; kamē̦r vienā vietā ēvele ņe̦m gludi, uotrā tā "ieve̦lk" un atstāj spurgulas.]

Avots: ME II, 86

‡ izgluminât Salis, = gludin%C3%A2t">izgludinât, izlīdzinât: i. kuģam iekšpusi.

Avots: EH I, 448

izkapinât: nuo kluča izcirsta un ar kapli izkapināta ("izgludināta") Siuxt. izkapināsim (dzirnu akmeni) Janš. Mežv. ļ. II, 343, Dunika.

Avots: EH I, 453

‡ kašuks, das Kratzeisen des Böttchers Stenden: spaņņa iekšu izgludina ar kašuku.

Avots: EH I, 592

lĩnis, [lĩns (li. lýnas) Nigr., Salis, Schrunden, līns LKVv. (neben līnis!)], die Schleie (tinca vulgaris): zirgi un guovis gludi kâ līņi. [Zu apr. linis, serb. lȉń, poln. lin dass.; vgl. Berneker Wrtb. I, 722 f., Osthoff MU. IV, 116, Boisacq Dict. 565.]

Avots: ME II, 489

nùobraucinât, ‡

2) = nùobraũcît: gludinuot n. starp drēbēm nuovītu auklu Vank.

Avots: EH II, 33

nùodedzinât [li. nudẽginti], tr.,

1) ab -, niederbrennen:
ē̦ku, māju. baznīcu nuodedzinājuši kareivji LP. VII, 363;

2) verbrennen:
nuodedzini saulē baltuo kakliņu! Seib.;

3) glühend brennen:
gludināmuo dzelzi LP. VII, 267. sarkani nuodedzināta bumba A. XX, 347. [Refl. - tiês,

1) sich bräunen (in der Sonne):
saulē nuodedzinājies brūns;

2) sich verbrennen:
bē̦rns pie plītes ruokas nuodedzinājies Dunika, Gr. - Essern.]

Avots: ME II, 773

nùodrātêt,

[1) tüchtig durchprügeln
Nerft, Laud., N. - Schwanb., Erlaa, N. - Peb.]: mani nuodrātējuse, māte griezās uz Lates pusi Jauns.;

[2) tüchtig ausschelten:
par tuo mani krietni nuodrãtēja Jürg., Peb., Laud., Erlaa, Plm., Serben;

3) "eine Tätigkeit in gerader Linie vollziehen"
Serben, Sermus; "gludi valgu nuovît" Neu - Wohfahrt;

4) mit Wachs od. Pech einreibend steif machen:
kurpnieks nuodrātē diegu Grünh.].

Avots: ME II, 776

[nùoglîtinât, Perfektivform zu glîtinât; "nuogludināt" Talsen; "nuospuodrinât" Laud., N. - Peb.; "uzkuopt": es vēl nuoglītināšu pagalmu nuoruokuot mazuo pauguriņu Vank.]

Avots: ME II, 785

nùogrīst, tr., belegen: bijis nuogrīsts vispār nuogludinātiem akmeņiem Kaudz.

Avots: ME II, 787

‡ pagližinât Dunika, = pagludinât: p. ce̦pamuo maizes kukuli ar plaukstu.

Avots: EH II, 133

[pãrmats, "das Abglätten (als ein abgeschlossener Vorgang vorgestellt) einer sonst beendeten Arbeft, die Ausbesserung": kad, piemē̦ram, piekrauts siena ve̦zums, saka: "būs jātaisa pārmats (jeb: jāpārmatuo)", t. i., jānuogludina, jānuogrābj siens, kas kaut kur atkāries, jāpieliek šur tur klāt u. t. t. kad rijā labība izkulta, saka: "vēl jāuztaisa pārmats", t. i., jāpiekuļ labībai vėl drusku klāt Grünh.]

Avots: ME III, 166

[II pãrzùobe, pãrzuobi U., eine Scharte über der Schneide, die bei langem Schleifen eines Messers od. einer Sense entsteht: izkapti tecinuot, vajag ar pirkstu palūkuot, vai nav liela pārzuobe; pārzuobi nuogludina ar kuoka galuodiņu Jürg.]

Avots: ME III, 189

pavediens: gen. s. pavedienas BW. 29968; sauss ratiņš ..., nete̦k gludi p. BW. 7052.

Avots: EH XIII, 189

‡ III pe̦n̂ka ² Orellen "mālu kula nuogludināmais un nuostampājamais dēlis".

Avots: EH XIII, 223

I pẽrle, die Perle: Sprw. cūkai pērles. dzejas pērles nuogludināt Pavasaŗu Jānis. pērļu smilga, Zittergras RKr. II, 59.

Avots: ME III, 209

pluzeris "nelīdze̦nums": šis dēlis ne˙maz nav gludi nuoē̦velē̦ts, tam vēl virsū pluzeŗi Dond.

Avots: ME III, 360

re̦ntapakaļas (?), eine Art Kleidungsstück - "gludie%20sv%C4%81rki">gludie svārki" Dobl.

Avots: ME III, 511

sačur̂mât, tr., verknüllen: nesačurmā drēbi: nevarēs nuogludināt Mar. n. RKr. XV, 133.

Avots: ME II, 606

sakul˜t,

1): auch Lng. (unter kult); verprügeln:
s. suni Salis; glattschlagen: citreiz (izmazgātu) lakatu satin un plaukstu starpā sakuļ (ar ruoku izgludina krunkas) Seyershof. s. (ar bungu vāli savelēt) veļu AP.;

2): s. salmus ar zirgiem AP.;

3): durchrühren:
s. (samaisīt) abrā maizi (= mīklu) KatrE. Refl. -tiês,

2): vai man vajadzēja ar tādu gaisa grābsli s. (= apprecēties)! Frauenb.

Avots: EH XVI, 420

sasukât, tr.,

1) zurechtkämmen; fertigkämmen:
matus. gludi sasukāts jaunkungs A. XX, 136. matu sasukājums A. XX, 46, die Frisur;

2) aufessen:
es sasukāju divas lielas karšas Grünh.;

3) fertighecheln:
s. daudz linu;

4) durchprügeln.
Refl. -tiês, sich zurechtkämmen, sich fertigkämmen: Grauds nuomazgājās un sasukājās A. XXI, 199.

Avots: ME III, 750, 751

seja (zuweilen, z. B. bei U., seija geschr., seĩja Lautb.) sejs Wid., Spr., Prl. n. FBR. VI, 94, Gr.-Buschh.,

1) seja PS., Ermes, Widdrisch, Jürg., Arrasch, Deg., Bauske, sejs Kl., Selsau, Saikava, die Gesichtsbildung, Physiognomie
U., das Gesicht: smuks puisītis baltu seju BW. 1167, 4 var. pērmindeŗi ar gludi nuodzītiem sejiem A. v. J. 1896, S. 7. Kalnzemnieka sejs aptumšuojās Jaun. Dr. 1901, S. 357. tādi ... seji bij re̦dzami . . . cilvē̦ku burzmā A. XI, 463. brāļi bijuši vienuos sejuos (waren gleich im Gesicht, einander sehr ähnlich) LP. VI, 717. viņš krīt uz mātes seju, er ist der Mutter ähnlich U. sejiņas sanest, sich wiedersehen Celm.: kur, māsiņas, sagājām, kur sejiņas sanesām? BW. 26668;

2) der Schatten
(sejs) Gr.-Buschh., (seja) Kl., Selsau, Heidenfeld, (nur belebter Gegenstände, sejs) Friedrichswald, ( nur der menschliche Schatten, sejs) Bers.; das Spiegelbild: gans dze̦n mājā luopus, kad var pārspert par savu seju Friedrichswald. paskaties, kāds sejs uz sienas! Gr.-Buschh. Daugavā saules sejs BW. 30979. Zur Etymologie s. unter paseijā und (ähnlich) Petersson Balt.- slav. Wortstud. 29.

Avots: ME III, 813

skabar̂gaîns Wolm., U., skabarguôts, skabardains (mundartl. skabārdaîns), skabarduojs, skabardzîgs Dr., splitterig; widerhaarig U.: skabargains beņķis Vēr. II, 52. seši bija kruoga dziedi, visi seši skabārdaiņi BW. 19944. kam tā (=bitīte) manu dējumiņu skabarduoju (Var. skabargaiņu) nicināja 30255. - (fig.) dzē̦rušam vīriņam skabardaina valuodiņa 31333. pieci vārdi gludi gāja, se̦stais nāca skabargains Ld. 7568. skabarguota (Var.: skabarduoja) saule lēca BW. 33905, 1.

Avots: ME III, 862

‡ šķe̦r̃bât Seyershof "negludi, neglīti saplīst".

Avots: EH II, 631

šķirtne,

1) der Scheitel
U., (mit ir̃) AP., (mit ìr ² ) Bers., Erlaa, Golg. Kl., Lubn., Saikava: pār pašu galvas vidu balta šķirtne re̦dzama Dok. A. matiņi gludi sukāti, šķirtni vidū MWM. VIII, 242. māte skatās spuogulī, nuopūlējas ar taisnas šķirtnes pāršķiršanu Blaum. Skal. ug. 230;

2) eine Fuge
Döbner n. U., "sprauga" (mit ìr ² ) Gr. - Buschh.: saules seja... pa mākuoņu šķirtnēm... atklājās Janš. Dzimtene ² III, 81. kuociņi auga... saknītēm klints šķirtnēs turē̦damies Valdis Stabur. b. 17. dakstiņiem, kam šķirtnes piesvaidītas... kaļķiem Vēr. I, 898. lietus iespriezdamies pa mazākām šķirtnītēm Duomas III, 827. caur vārtu šķirtni MWM. VI, 328;

3) ūdens sķirtne, die Wasserscheide:
draudzes... daļu, kas atruodas Salacas un Pē̦rnavas upes ūdens šķirtnē A. Melnalksnis Mazsalaca 10. ūdeņu šķirtne starp Ziemeļu Le̦dusjūŗu un Bēringa līci MWM. VII, 394;

4) das Diaphragma
Dr.;

5) die Zäsur
Plūd. Llv. 176;

6) šķirtnīte ² , die Strähne
Saikava: kad ieskā galvu, tad pašķiŗ matus mazām šķirtnītēm.

Avots: ME IV, 46

slaîkans ² : slaîkani ("patievi, gaŗi, gludi">gludi") kumeļi Auleja.

Avots: EH II, 519

šmul˜gans, = smulgans, "glatt, gelenkig, dünn" Gr.-Sess.: šm. cilvē̦ks, zirgs. šmulgana (gludi nuoglausta) galviņa Schibbenhof.

Avots: ME IV, 86

spur̃ga Karls., spùrga ² Kl.,

1) spùrga ² (li. spurga "škipsna, kušķis" Miežinis) Mar., die Faser, der Fetzen Wid.: svārkiem spurgas vien le̦c Mar. n. RKr. XV, 137;

2) spùrgas ² Warkl., spur̂gu ² spalvas Bauske, sträubige Federn:
mīļi nuogludina (putniem) spurgu spalvas A. XX, 516;

3) der Tropfen, der Spritzer:
apšļāktām tumšsārtām asins spurgām MWM. VI, 485;

4) iemest vienu spurgu, einen Schnaps (eigentlich wohl: einen Tropfen) trinken
Kaudz., Celm.;

5) vērša spurga, Schimpfwort:
tu, puisīti, vērša spurga, tu meitiņas nepazīsti BW. 6414 var.; spur̂ga ² , ein borstiger, verdriesslicher Mensch Bauske;

6) spurgas, Blütenköpfchen vom Hopfen
Latv. Saule 1927, S. 617. In der Bed. 1 zur Wurzel von spurt? In der Bed. 3 und 4 (vgl. auch spurdze

2) zu spurgi I 2. Zur Bed. 5 vgl. purga 6. In der Bed. 6 zu spurdze 1; vgl. auch li. spurga "Gekräuseltes"
bei Bezzenberger Lit. Forsch. 175.

Avots: ME III, 1031

suseklis: auch Skaista,

1): galvas s. AP., Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl., BW. 26287; linu s. AP., Saikava, Salis, Sonnaxt, Warkl., (kulstītu linu sukāšanai) Kaltenbr.; uz linu susekļa liniem nuosukā puogaļas, un ar citu susekli izpaisītuos linus iztīra nuo spaļiem un pakulām Ramkau; linu susekļi (pl. t.) un vilnas susekļi (pl. t.) Mahlup; vilnas suseklītis AP.; linu aude̦klu gludina ar susekli - drēbju sukai līdzīgu daikta Siuxt;

2): auch Frauenb.; pa susekļam "sanīdušies" Druw.

Avots: EH II, 604

tulms,

1) der Rumpf ohne Glieder
Freiziņ;

2) ein Stumpf:
virskuoku galus jeb tulmus nuogludina A. XXI, 444; tulˆms C. "= stulˆms 1, tullīte".

Avots: ME IV, 259

velˆt: mit el˜ auch Stolben,

1): ar bluķi veļ zemi Saikava;

2): vadmalu v. Frauenb. Refl. -tiês,

3): gut wachsen, feister werden
Kaltenbr.; tāds, ka veļas vien (ļuoti brangs) Frauenb. Subst. vê̦lums, ‡

2) die Verfilzung:
ar susekli nuogludināt vē̦lumus matiem Frauenb., Iw. Subst. vêlējs: akmeņa vēlējiņa BW. 12327; vê̦lājs: (vadmalas) vē̦lājiņi BW. 7497.

Avots: EH II, 770

‡ vẽrķaiņš Frauenb., = spaļaîns (?): vērķaiņa ir jauna saite, kuŗā ir daudz spaļu un kuŗa nenuogludināta duŗas ruokās.

Avots: EH II, 776

žmuls Mar. n. RKr. XV, 146, ein Wickel: paduod man tuo papīra žmulu! Mar. sìens gubas ve̦duot sagrìezies žmuluos Mahlup. drēbe sagrìezusies tāduos žmuluos, ka nevar izgludināt.

Avots: ME IV, 822