grumīt
grumît, drücken, knautschen Janš. Refl. -tiês,
1) sich aufdrängen:
muižā izlaidušās meitas; kad puiši viņām ne˙kā nedara, tad pašas tâ ķe̦rstās un grumījas, ka netīk ne redzēt Janš.;
2) sich stossen:
puikas grumās Wain. [Zu grumtiês.]
Avots: ME I, 665
1) sich aufdrängen:
muižā izlaidušās meitas; kad puiši viņām ne˙kā nedara, tad pašas tâ ķe̦rstās un grumījas, ka netīk ne redzēt Janš.;
2) sich stossen:
puikas grumās Wain. [Zu grumtiês.]
Avots: ME I, 665