grunči

grunči,

1) = brunči I Dobl., allerlei Abfälle, Schutt Ahs., [Wandsen]: gruñči ir sīkas skaidiņas un vispār atkritumi Dond.; [

2) gekochtes Schweinefleisch,
"izvārīti apgriezumi nuo žāvējamas cūkgaļas" Weinsch. grunc- vielleicht aus grumķ-, vgl. grumši].

Avots: ME I, 665


grunči

grunči,

1): auch (mit ) Frauenb., Iw.; Holzabfälle
(mit ) Strasden; Trümmer BielU.; savilku visus (izspārärtuos skudru pūžņa) grunčus kuopā Pas. VII, 351 (aus Selg.).

Avots: EH I, 411