grumties

grum̂tiês 2 , prs. grumjuôs, ringen, kämpfen Rutzau n. Etn. I, 46, Nieder-Bartau: kâ zē̦ni pie kruoga grumjas Sudr. E. grumjas kâ miegs virsū, drängt sich auf Kalleten. [Zu li. grùmtis "ringen; втискаться" und le. grum(d)ît; vgl. auch grumba.]

Avots: ME I, 665


grumties

grum̂tiês 2 ,

1): ar tuo cīnīties un g. Janš. Līgava II, 259. nuogurusi nuo ilgās galuošanās un grumšanās ebenda;

2) "steuern"
PlKur.

Avots: EH I, 411


grumties

gŗum̃tiês Rutzau. n. FBR. VIII, 135, praes. -mjuôs, = grum̂ties 2 ?

Avots: EH I, 415