Paplašinātā meklēšana

‡ ciguliņš, das Füllen Schibbenhof.

Avots: EH I, 269

pieguliņš "?": pieguliņš žē̦li raud, kad es gāju tautiņās. neraud[i] gauži, pieguliņ, būs tev cita dziedātāja! BW. 17710.

Avots: ME III, 253

gulins, guliņš, liegend, horizontal: guliņi vai pusslīpi zari Konv. ² 937. stādu nuoliek gar zemi gulus, nuostiprina guliņuo stāvuokli Konv. ² 3270. ar muti pūš gulinajā trūbiņā Konv. ² 661. [Vielleicht für richtiges gulīns geschrieben.]

Kļūdu labojums:
gulins, guliņš = guliņš, guļins
noliel... guliņuo... gulinajā = noliec... guļinuo... guļinajā

Avots: ME I, 678

knîbeklis ² eine Vorrichtung zum Krebsen: vēžus mē̦dz ķert ar knībekli, tas ir ieplē̦stu kuoku, kuŗā šķersām ielikts sprunguliņš Dond. Zu knebt. [Reimwort zu gnībeklis.]

Avots: ME II, 247

nùorãpât (unter nùorãpuôt): Ignāts bez kājām nuorāpāja uz mežu Pas. VII, 408 (aus Bewern), vaguliņš līdz rītam nuorāpāja nuo ustabas IX, 158 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 80

pingulis,

1) "?": činka vilka pinguli (Rätsel) RKr. VII, 1183;

2) piñguliņš "ein geringes Quantum Garn"
Rönnen.

Avots: ME III, 219

ruõgaĩnis C., ruogainĩtis BW. 27907, ruogainiņš 27907 var., ruogājiņš 27908, 1 var., ruogalĩtis 27907, 3 var., ruogaliņš 27908, 1 var., ruogulĩtis 27907, 3 var., ruoguliņš 27908, 1 var., Beiname des Roggens im VL. Zu ruõga I

Avots: ME III, 577

ruogulĩtis,

1) auch ruoguliņš, s. ruogainītis;

2) f. ruogulĩte, Beiname des Schafes:
aitiņ mana, ruogulīte BW. 29059 (aus Adsel). In der Bed. 2 mit hochle. o < a (zu rags "Horn") ?

Avots: ME III, 578

sprunguls (unter spruñgulis),

1): uz sprungula tupē̦dama; paritēja sprunguliņš BW. 29357. abi (scil.: puikas) tādi sprunguli vien jau ir Janš. Līgava I, 226. Weitere Belege gibt Būga Liet. k. žod. CVII.

Avots: EH II, 561

strumpulis U.,

1) auch strumpuls, ein kleines Holzstück, ein Strunk
U.; strum̃pulis Wandsen, strūmpuls ² Saikava, Gr. - Buschh., ein kurzes, rundes Holzstück: aizkūra nuo vakarā iene̦stiem strumpuļiem plīti Duomas II, 3. meita cūku slauca uz strumpula (Var.: sprungula) tupē̦dama; paritēja strumpuliņš (Var.: sprunguliņš) BW. 29357. vecīte apsauc šuneļus, ar žagaru strumpuliem mē̦tādama Lautb. Luomi 67. tuo aizve̦d līdz tē̦va sē̦tai tik klusi, tik lē̦ni, ka ne strumpulītis neiebrīkšķinās LP. IV, 152. kâ strumpuļi (Var.: strumpali, sprunguļi) arājiņi BW. 9763, 2 var.;

2) ein Mensch von kleinem Wuchs
Memelshof;

3) strumpuls Saikava, strumpulis ² der Pferdeapfel
Fest.; (strumpuls "ein Grümpel" L.) harter, gefrorener Menschen-, Pferdekot U. Nebst li. strumpolas "strumpulis; собачье кало" (Miežinis) zu strumps.

Avots: ME IV, 1094

vagulis Ar., C., Golg., Karls., Lubn., Preili, Schwanb., Serben, Vīt., vaguls Nötk., vaguls U., Seltingshof, vaguols Lubn., Meiran, Selb., vaguolis Erlaa ("vabuole"), Stockm., ; ein Käfer; vagulis Bauske, Bers., Blumenhof, Drosth., Erlaa, Fest., Golg., Lenzenhof, Lindenberg, Meiran, Serben, Sessw., vaguls Peb., vaguolis Sonnaxt, vaguols Kaltenbrunn, Oknist (hier gewöhnl. die Deminutivform vaguoliņš gebraucht), Selb., ūdens vagulis C., ein Wasserkäfer; vagulis Wid., hydrophilus; vagulis Drosth., Fest., Sessw., eine Art Erdkäfer; vaguols Für. I, der Baumkäfer, vaguols Kreuzb., ein kleiner, schwarzer Käfer, Plur. vagules, kleine, schwarze Insekten im Mehl Pērse: sūdu vabule ir vagulis Vīt. zâlē... šūpuojas vaguliņš, me̦lns kâ kapucīns Ezeriņš Leijerk. II, 51, me̦lni mani kumeliņi kâ ūdeņa vaguliņi (Var,: vagulīši, vaguoliņi) BW. 15948. vaguļu vāceli taušķēsim 19280, 1. Ūziņam me̦lni zirgi kâ ūdeļu vaguliņi ("Mistkäfer der Steinmarder") Mag. XX, 3, 10. jē̦rs mīksts kâ vaguls ("?") N.-Peb. uz kāpuostiem dzīvuo mazi (me̦lni) vagulīši Sessw., (vaguliņi) Odensee. labības vagulis nuodara . . . zaudējumus . . . kviešu druvām Rītiņš Šmeila dab. st.; vaguolis, ein Schmutzfink Erlaa. Wahrscheintich dissimiliert aus vabulis, s. KZ. LII, 1192.

Avots: ME IV, 432

vaguls (unter vagulis): auch AP., Višķi (hier n. Ceļi IX, 402 "kukainis"), Demin. vaguliņš Pas. IX, 157 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 747