I gur̃ba, gurbs,

1) ein Käfig für Staare
Nigr.;

2) Hecke
W.;

3) ein Brettverschlag im Stalle:
gurbs (gur̃ba Kalleten, N. -Bartau, gurbes Wind.) - aizgalds, kur luopus ievietuo Etn. I, 91;

4) ein Vogelstall:
gurbs - mazs putnu stallītis, sapīts nuo kārklu vicēm, līdzinās apgāztam kurvim A. XIII, 493, Kalleten, K. Zu li. gur̃bas "ein Viehstall, ein Koben; отгородка в хлѣвѣ; помѣщенiе для несущихся на яйцах птичьих самок".

Avots: ME I, 683

I gur̃ba,

3): "cūku aizgalda" Assiten, Sackenhausen;

4) eine hölzerne Kiste zum Eierlegen fürs Hausgeflügel
Grob.: vistām gur̃bas ierīkuotas; katra iet savā gur̃bā un dēj; eine hölzerne Kiste, in der man Hühner zum Markt transportiert OB.

Avots: EH I, 420

II gurba [?], der Pilz: kad nuolija lietutiņš, tad gurbiņa galvu cēla Zehrxen.

Avots: ME I, 683