Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'iebul' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'iebul' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

čiebulis

čiebulis,

1): ein viel piependes Keuchel oder Kind
PV. (mit ìe 2 ).

Avots: EH I, 292

čiebulis

[čiebulis Lub., Fest.,

1) ein Mensch, der beständig über seine Armut jammert;

2) einer, der feilscht.]

Avots: ME I, 417

ģiebulis

ģiebulis, ģieblis, ein schwächliches Kind, ein schwächlicher, kränklicher, weinerlicher Mensch: ak tu mans mazais ģiebulīti, kad tu izaugsi liels! Bers., Lubn.

Avots: ME I, 701

iebuldurēt

ìebul˜durêt,

1): vairāk tādu zeņķü kam brāļa dē̦ls pa vasaru iebuldurē šuo tuo Brigadere Daugava 1928, S. 1214; ‡

2) "?": tâ var tādā dē̦kā ie. Daugava 1935, S. 395.

Avots: EH I, 505

ņiebule

[*ņiebule od. *niebule, zu erschliessen aus ostle. ńībuľę "?": viņa staigā kâ *ņiebule; lūpas ierautas uz iekšu Warkl.]

Avots: ME II, 904

riebulis

riebulis Ronneb., ein Instrument, womit man eine schmerzende Stelle am Körper massiert. - Zu riebt II.

Avots: ME III, 543

riebulis

‡ II riebulis Tdz. 50171, = riêbẽjs (unter riêbt I).

Avots: EH II, 378

striebulis

striebulis: striẽbuļi Lems. "gārsas"; striẽbulīši Orellen, eine gewisse Pflanze.

Avots: EH II, 589

striebulis

striebulis Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, ein hohles Rohr, ein hohler Stengel U.; die Binse (striẽbulis) Salis; Angelica U.; striẽbulis Zögenhof, līča striebulis (striebuls Mag. IV, 2, 99) U., angelica archangelica; gārša[s] striebulis, angelica silvestris U.; Plur. striẽbuļi, Schachtelhalm Angern, Widdrisch: šur tur kādu uodziņu vai striebulīti uzgāja Plūd. Rakstn. I, 110. uz sūnām un striebuļiem izstiepies gulēja vīrs A. XI, 569. Zu striebs.

Avots: ME IV, 1092

viebuli

viebuli (?), Einbeerkraut, Wolfsbeere (paris quadrifolia) Fischer 221.

Avots: ME IV, 652

viebulis

viebulis Vit., einer, der das Gesicht verzieht.

Avots: ME IV, 652

Šķirkļa skaidrojumā (5)

ieduldurēt

ìedulˆdurêt, jem. in den Anfangsgründen des Lesens unterrichten Mag. XIII, 2, 44: bē̦rnu iebuldurēt grāmatā U. Refl. ìebul˜durêtiês, ìebul˜derêtiês, sich unterrichten, sich einüben, sich beibringen: likās iebuldurēties vajadzīguos pātarus Kundziņš Ve̦cais Stenders 13. rakstīšanā arī iebuldurējuos pati Brig. Ceļa jūtīs 122.

Avots: ME II, 5

riebaļa

riebaļa, riebuļa, eine Person, die andern zuwider tut, schadet, im Wege ist: tīri slauku brāļ[a] istabu,... mārša liela riebaļiņā (Var.: māršas lielas riebuliņas), skaidiņām piekaisīja BW. 23390, 1. ej nu, mana riebaļiņa! manus skalus dedzināju, sev pūriņu darīdama 17588.

Avots: ME III, 542

striebs

strìebs Wolm., Jürg., striêbs 2 Ruj., U., Plur. striêbi 2 Ruj., Salisb., striebi W. - Livl., Peb. n. U., = stiebri, Binse(n). Wohl nebst striebulis und strùobs zu apr. strambo "Stoppel", mnd. strump, ostpreuss. strempel "Stumpf" u. a., s. Persson Beitr. 440 und Waide Vrgl. Wrtb. II, 632 f.

Avots: ME IV, 1092