Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iekul' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iekul' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (18)
iekulčināt
iekulkstīt
iekulstīt
ìekul˜stît linus, anfangen den Flachs zu schwingen und sich des ersten Ertrages von dieser Arbeit erfreuen.
Avots: ME II, 32
Avots: ME II, 32
iekult
ìekul˜t,
2): līdz ... rītam miežiem vajaga būt ... iekultiem (= nuokultiem) Pas. III, 165. diezgan labības iekūlām Ramkau;
3): anfangen zu buttern
Siuxt: kad nebij iekuļamā (ein kleines Stück Butter, das zu Beginn des Butterns in die Sahne getan wird), tad pudele iekūla. Reft. -tiês, ‡
4) ein genügendes Quantum für sich dreschen:
ie. labību Smilten u. a.
Avots: EH I, 523
2): līdz ... rītam miežiem vajaga būt ... iekultiem (= nuokultiem) Pas. III, 165. diezgan labības iekūlām Ramkau;
3): anfangen zu buttern
Siuxt: kad nebij iekuļamā (ein kleines Stück Butter, das zu Beginn des Butterns in die Sahne getan wird), tad pudele iekūla. Reft. -tiês, ‡
4) ein genügendes Quantum für sich dreschen:
ie. labību Smilten u. a.
Avots: EH I, 523
iekult
ìekul˜t, tr.,
1) ein wenig schlagen, einpeitschen:
iekūla ar pātagu tik brūti, kâ brūtgānu BW. III, 1, 48;
2) den Drusch beginnen, zum ersten Male dreschen und den ersten Ertrag vom Dreschen erhalten:
mans tē̦vs jau iekūlis. kad iekuļuot jaunrudzu maizi, tad pūķa pieturē̦tājs aizne̦suot vis˙pirms savam pūķim LP. VI, 48;
3) einrühren:
miltus iekuļ pienā, ūdenī. Refl. - tiês,
1) wohin geraten, sich wohin verirren:
samaldās ilgu laiku, beidzuot iekuļas svešā pilī LP. IV, 70. iekūlās lāčauziņas tīrajuos rudzīšuos Ltd. 1446. sieva bija iekūlusies kādas kāršu licējas tīkluos Vēr. II, 340. viņš redzēja, ka bija iekūlies ķe̦zā Degl.;
2) vorwärts, auf den grünen Zweig kommen:
viņš it labi iekūlies;
3) (mit d. Lok.) zu etw. kommen, mit Mühe erwerben:
cik nuo skuoluotājiem iekūlušies zinātnēs Kronw. ņem, brālīti, muižas meitu, iekulsies lupatās BW. 12150. ve̦rgs bija iekūlies guodā un mantā MWM. VII, 199. nuo tā vaska ritenīša iekuļuos naudiņā. Subst. ìekūlums, das Ausgedroschene, der Ausdrusch.
Avots: ME II, 32
1) ein wenig schlagen, einpeitschen:
iekūla ar pātagu tik brūti, kâ brūtgānu BW. III, 1, 48;
2) den Drusch beginnen, zum ersten Male dreschen und den ersten Ertrag vom Dreschen erhalten:
mans tē̦vs jau iekūlis. kad iekuļuot jaunrudzu maizi, tad pūķa pieturē̦tājs aizne̦suot vis˙pirms savam pūķim LP. VI, 48;
3) einrühren:
miltus iekuļ pienā, ūdenī. Refl. - tiês,
1) wohin geraten, sich wohin verirren:
samaldās ilgu laiku, beidzuot iekuļas svešā pilī LP. IV, 70. iekūlās lāčauziņas tīrajuos rudzīšuos Ltd. 1446. sieva bija iekūlusies kādas kāršu licējas tīkluos Vēr. II, 340. viņš redzēja, ka bija iekūlies ķe̦zā Degl.;
2) vorwärts, auf den grünen Zweig kommen:
viņš it labi iekūlies;
3) (mit d. Lok.) zu etw. kommen, mit Mühe erwerben:
cik nuo skuoluotājiem iekūlušies zinātnēs Kronw. ņem, brālīti, muižas meitu, iekulsies lupatās BW. 12150. ve̦rgs bija iekūlies guodā un mantā MWM. VII, 199. nuo tā vaska ritenīša iekuļuos naudiņā. Subst. ìekūlums, das Ausgedroschene, der Ausdrusch.
Avots: ME II, 32
liekulība
liekulīgs
lìekulîgs, heuchlerisch, sich verstellend: liekulīgas asaras Vēr. I, 1151. brūte liekulīgi bē̦g un slēpjas BW.
Avots: ME II, 497
Avots: ME II, 497
liekulis
lìekulis,
1) der Heucher;
zu liktiês;
2) ein Überflüssiger, Überzähliger
Biel. n. U.; zu lieks.
Avots: ME II, 497
1) der Heucher;
zu liktiês;
2) ein Überflüssiger, Überzähliger
Biel. n. U.; zu lieks.
Avots: ME II, 497
miekulis
neliekulība
niekulība
niẽkulĩba, die Nichtigkeit, Kleinlichkeit: iepazinās ar savas tautas šaurajiem uzskatiem, niekulību un tukšumu A. XIV, 1, 322.
Avots: ME II, 751
Avots: ME II, 751
niekulis
niekulis
piekulčināt
piekulināt
piekulstīt
piekult
pìekul˜t,
1) zu-, hinzuschlagen, -klopfen:
var arī vēl vienu uolu piekult klāt Konv. 1 1538;
2) vollschlagen, -klopfen, -dreschen.
Refl. -tiês, mühsam zu etwas gelangen, sich zu jemand schlagen Mag. XIII, 2, 60: es pēdīgi pie viņiem piekūluos (= pievienuojuos pulktī) Serben.
Avots: ME III, 261
1) zu-, hinzuschlagen, -klopfen:
var arī vēl vienu uolu piekult klāt Konv. 1 1538;
2) vollschlagen, -klopfen, -dreschen.
Refl. -tiês, mühsam zu etwas gelangen, sich zu jemand schlagen Mag. XIII, 2, 60: es pēdīgi pie viņiem piekūluos (= pievienuojuos pulktī) Serben.
Avots: ME III, 261
Šķirkļa skaidrojumā (23)
iebokāt
‡ ìebuokât "iekult, iedauzīt (graudus)": viņš jau iebuokājis rudzus Kalz. n. Fil. mat. 27.
Avots: EH I, 506
Avots: EH I, 506
iemuities
[ìemùitiês,
1) muhsam eine Arbeit erlernen
Bruw.: bē̦rns jau labi iemujies lasīšanā Wolm.;
2) "eigensinnig widersprechen
ietiepties" Lausd.;
3) sich zwischen andere hineinmischen
Wessen, Mar.: iemujies kâ purvâ šinī cilvē̦ku drūzmā Fest. iemuities cita lietās Domopol;
4) einschiessend einsinken
Mar.;
5) sich hineinverirren
Mar.;
6) in eine unangenehme od. schwierige Lage geraten
Sessw., Mar.;
7) "iejukt" (von leblosen Gegenständen)
Odsen;
8) "iekulties; ar grūtībām nuokļūt kaut kur iekšā" Druw.]
Avots: ME II, 46
1) muhsam eine Arbeit erlernen
Bruw.: bē̦rns jau labi iemujies lasīšanā Wolm.;
2) "eigensinnig widersprechen
ietiepties" Lausd.;
3) sich zwischen andere hineinmischen
Wessen, Mar.: iemujies kâ purvâ šinī cilvē̦ku drūzmā Fest. iemuities cita lietās Domopol;
4) einschiessend einsinken
Mar.;
5) sich hineinverirren
Mar.;
6) in eine unangenehme od. schwierige Lage geraten
Sessw., Mar.;
7) "iejukt" (von leblosen Gegenständen)
Odsen;
8) "iekulties; ar grūtībām nuokļūt kaut kur iekšā" Druw.]
Avots: ME II, 46
izaicināt
izaîcinât, tr., herausfordern, auffordern: uz divkauju. sabiedrības liekulība mīlestības lietās viņu izaicina uz tādu protestu Vēr. II, 16. Refl. -tiês, inständig, dringend auffordern: divreiz izaicinājies ar puisi; trešuo reizi braucis pats LP. VI, 110.
Avots: ME I, 712
Avots: ME I, 712
izniecava
izniecava, izniekaļa, izniekala, izniekule, iznikala, izniekul(i)s, izniciņa, eine verachtete Person: izpaliņa mani pēla, izniekaļa nicināja BW. 8707, Etn. IV, 34. [Oder: eine Person, die andere veräctlich zu machen sucht?]
Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen): [Oder: eine Person, die andere veräctlich zu machen sucht?]
Avots: ME I, 776
Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen): [Oder: eine Person, die andere veräctlich zu machen sucht?]
Avots: ME I, 776
kaldināt
kal˜dinât (káldinti),
1) fakt., schmieden, beschlagen, lassen:
bagāts tē̦vs laisku meitu sudrabā kaldināja BW. 11642. ej smēdē, kaldin[i] piešus 9811. ce̦turtā gadiņā kaldināju kumeliņu 13730, 38;
2) freqn., schmieden, beschlagen:
pūra lāde kaldināta 7707. akmenī uzturas kalējs, pastaāvīgi kaldinādams zuobe̦nu LP. VI, 494;
3) fig., schmieden:
sle̦pe̦ni nuoduomi vēl aiz+vien tiek kaldināti MWM. VI, 459. cilvē̦ki, kas nepruot kaldināt liekuldīgas te̦nkas R. Sk. III, 127. patiesība vēl vienmē̦r tiek kaldināta pie krusta Vēr. II, 605.
Avots: ME II, 140, 141
1) fakt., schmieden, beschlagen, lassen:
bagāts tē̦vs laisku meitu sudrabā kaldināja BW. 11642. ej smēdē, kaldin[i] piešus 9811. ce̦turtā gadiņā kaldināju kumeliņu 13730, 38;
2) freqn., schmieden, beschlagen:
pūra lāde kaldināta 7707. akmenī uzturas kalējs, pastaāvīgi kaldinādams zuobe̦nu LP. VI, 494;
3) fig., schmieden:
sle̦pe̦ni nuoduomi vēl aiz+vien tiek kaldināti MWM. VI, 459. cilvē̦ki, kas nepruot kaldināt liekuldīgas te̦nkas R. Sk. III, 127. patiesība vēl vienmē̦r tiek kaldināta pie krusta Vēr. II, 605.
Avots: ME II, 140, 141
ķene
ķene, eine dicke, breiartige Masse: biezputra kâ ķene Lasd.; in Gold. eine Sauce aus Fett und Mehl, die zu gebratenem Schweine- fleisch gegessen wird. Gew. das Demin. ķenĩte, eine Nationalspeise: Kandavā ķenīti taisa nuo ūdenī iekultiem miltiem, kuo katliņā vai pannā uzvāra, sāli ieliekuot. Rundālē ar ķenīti apzīmē vienkāršu nuo miežu miltiem vārītu putru, pie kuŗas vai nu vāruot pieliek taukus, vai arī ē̦duot piestrebj pienu. Kuldīgā ķenīti taisa nuo ūdenī vai pienā iekultiem miežu bīde̦lē̦tiem miltiem, sagraizītiem cūkgaļas un siļķes gabaliem, kuo kuopā pannā pašķidru uzvāra un ē̦d pie sausiem kartupeļiem Etn. I, 2; 57; JK. VI, 50.
Avots: ME II, 365
Avots: ME II, 365
kolīgs
kribeklis
liķis
liķis, der Schmeichler, Heuchler Erlaa, Lub.: tas liekulis un liķis duomā, ka ar mīkstu mēli citiem var pieglaudīties Gg. I, 5. [Zu liķêt.]
Avots: ME II, 470
Avots: ME II, 470
ļiputriņa
ļiputriņa, eine Speise - ēdiens, kuo pagatavuo nuo ve̦rduošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra. ē̦duot ņe̦m klāt taukus vai pienu Etn. I, 57.
Avots: ME II, 541
Avots: ME II, 541
milti
mil˜ti (li. mìltai), ein Sing. miltiņš BW. 5424, 4, das Mehl: Sprw. pieē̦dušai cūkai milti rūgti. milti gaisā, sē̦nalas maisā. nuo tiem miltiem nevar putru izvārīt. miltus iekult Grünh., das Mehl mit dem Maischholz ins Wasser einrühren. kaulu milti, Knochenmehl. Fig.: nesiti tikai, citādi mans vīrs miltuos! LP.IV, 3. kad neaizmuktu aiz apses, tad zaldāts būtu smalkuos miltuos Upīte Medn. laiki 64. kuo nu tik daudz diņģējies! saki tik "ja", un darīti milti, die Sache ist erledigt Jaun. mežk. 136. - ne miltiņa, gar nicht: bē̦rns nee̦suot tâ sakuot ne miltiņa mierā LA. - miltu uoga Mag. IV, 2, 44, Mehlbeere. Zu mal˜t.
Avots: ME II, 628
Avots: ME II, 628
notrencināt
‡ nùotrencinât,
1) "?": ka es viņus tik aplam varē̦tu mānēt un nuosmādēt un ļaudis nuo tiem nuobīdēt un n. Salasīš. 9;
2) abjagen, ermüden (intr.)
Kal., Matk., Priekuln, Satingen, Sissegal, Wolgunt: n. (mit eñ) zirgu.
Avots: EH II, 101
1) "?": ka es viņus tik aplam varē̦tu mānēt un nuosmādēt un ļaudis nuo tiem nuobīdēt un n. Salasīš. 9;
2) abjagen, ermüden (intr.)
Kal., Matk., Priekuln, Satingen, Sissegal, Wolgunt: n. (mit eñ) zirgu.
Avots: EH II, 101
piekuļināt
pieļipīt
pievaldīt
pìevàldît, im Zaum halten, beherrschen: (zirgs) e̦suot palicis pārgalvīgs, viņš pa priekšu būšuot drusku jāpievalda, kamē̦r . . . varēšuot uz viņa jāt Balss. lai pievalda vien labāk savas žaunas A. XXI, 757, er möge lieber das Maul halten. Refl. -tiês, sich beherrschen, sich im Zaum halten: kādu gadu liekulīgi pievaldījies, sāka dzīvuot vēl nebēdīgāki Aps. IV, 87.
Avots: ME III, 308
Avots: ME III, 308
rauda
IV rauda, in zirgu rauda, hypericum (Jāņa zâle) Priekuln n. Mag. IV, 2, 59; vgl. raudas II.
Avots: ME III, 482
Avots: ME III, 482
ražens
raže̦ns, ražē̦ns, ražans Wensau, ražains, Adv. raže̦ni, ražē̦ni, ražani, ražaini,
1) wohl gedeihend
U., ergiebig, fruchtbar, produktiv: saimniekam izauga raže̦ni pūri Dīcm. pas. v. I, 75. labā, izdevīgā zemā augļi izduodas raže̦ni un auglīgi Kr. Valdemārs. raže̦ns (auch in Bauske, ražans Salis) lietus pat˙laban bija nuolijis A. v. J. 1901, S. 1. darbs kļūst daudz ražīgāks un raže̦nāks R. Sk. I, 91;
2) raže̦ns Lautb., Dond., Bauske, stattlich, schmuck; pausbackig
Allunan n. U.; trefflich; reinlich U.: raže̦ns un skaists ģīmis Glück I Mos. 29, 17. mazu vedu, bet raže̦nu brālītim līgaviņu BW. 7336, 3. vai, māsiņa jaunākā, kam tu augi tik ražana (Var.: ražaina, raže̦na)? 14179. tikt[u] man ņemt tā meitiņa tuo ražanu brāļu dēļ, lai es arī iekultuos ražanuos ļautiņuos BW. 11527. bagātās, raže̦nās sasē̦dušas rindiņā. kur, māmiņa, es sēdēšu? es viena neraže̦na 14692, 1. juo bagātas, juo ražē̦nas, simtiem baltu villānīšu RKr. XVI, 263. raže̦ns auga tautu dē̦ls, es izaugu juo raže̦na; raže̦nam piederēja juo raže̦na līgaviņa BW. 21469. pašam meitu brammanim nav ražainas līgaviņas 21318, 1. kuo vē̦rts mans kuošs darbiņš, mans raže̦ns augumiņš? 15593, 2. kalpiņam tīra maize, ražans bēra kumeliņš 9402. ražans mans pūra vāks Biel. 1168. ražanie iemauktiņi 17911, 2. sēdiet biezi, kūmiņas, nestājiet starpas, lai auga pādītei raže̦ni zuobi! 1430. ņem, brālīti, tuo meitiņu, tai raže̦ns vai-nadziņš! 12161. man ražaiņš (Var.: zīļuots, sudraba) vainadziņš 13056. šuj, māmiņa, man krekliņu, šuj raže̦ni (Var.: reže̦ni) rakstīdama! 7378. es... audu gan ražanas (sc.: villainītes) 7437 var. kam, māmiņa, mani mazu tik ražani (Var.: diže̦ni) audzināji? 7666. ražaini turējās VL. aus Dunika. dzied raže̦ni, tautu meita, dzied balsiņu luocīdama! BW. 463. kad es biju jauna meita, es raže̦ni (Var.: labi, kuoši) turējuos: neturēju me̦lla galda, ne grūžainas istabiņas 6871 var. valkāš[u] savu vaiņadziņu juo ražani puškuodama 8473, 2. sedz, māmiņa, man sagšiņu, sedz tuo visu ražainuo! 17054. grib atņemt leišu kungi mūs[u] raže̦nu (Var.: ražaiņu) nuovadiņu 32207. tecēj[a] mans kumeliņš visu ceļu gan raže̦ni 29987. tautas mani le̦pnu teice, re̦dz ražē̦ni staigājam RKr. XVI, 95. uzliec zīļu vaiņaciņu, tas raže̦ni piederēja ebenda 184. ražans darbs BW. 4719. ražana dzīvuošana Biel. 1157. ražans tikumiņš BW. 25224 var. Zu ražs.
Avots: ME III, 492, 493
1) wohl gedeihend
U., ergiebig, fruchtbar, produktiv: saimniekam izauga raže̦ni pūri Dīcm. pas. v. I, 75. labā, izdevīgā zemā augļi izduodas raže̦ni un auglīgi Kr. Valdemārs. raže̦ns (auch in Bauske, ražans Salis) lietus pat˙laban bija nuolijis A. v. J. 1901, S. 1. darbs kļūst daudz ražīgāks un raže̦nāks R. Sk. I, 91;
2) raže̦ns Lautb., Dond., Bauske, stattlich, schmuck; pausbackig
Allunan n. U.; trefflich; reinlich U.: raže̦ns un skaists ģīmis Glück I Mos. 29, 17. mazu vedu, bet raže̦nu brālītim līgaviņu BW. 7336, 3. vai, māsiņa jaunākā, kam tu augi tik ražana (Var.: ražaina, raže̦na)? 14179. tikt[u] man ņemt tā meitiņa tuo ražanu brāļu dēļ, lai es arī iekultuos ražanuos ļautiņuos BW. 11527. bagātās, raže̦nās sasē̦dušas rindiņā. kur, māmiņa, es sēdēšu? es viena neraže̦na 14692, 1. juo bagātas, juo ražē̦nas, simtiem baltu villānīšu RKr. XVI, 263. raže̦ns auga tautu dē̦ls, es izaugu juo raže̦na; raže̦nam piederēja juo raže̦na līgaviņa BW. 21469. pašam meitu brammanim nav ražainas līgaviņas 21318, 1. kuo vē̦rts mans kuošs darbiņš, mans raže̦ns augumiņš? 15593, 2. kalpiņam tīra maize, ražans bēra kumeliņš 9402. ražans mans pūra vāks Biel. 1168. ražanie iemauktiņi 17911, 2. sēdiet biezi, kūmiņas, nestājiet starpas, lai auga pādītei raže̦ni zuobi! 1430. ņem, brālīti, tuo meitiņu, tai raže̦ns vai-nadziņš! 12161. man ražaiņš (Var.: zīļuots, sudraba) vainadziņš 13056. šuj, māmiņa, man krekliņu, šuj raže̦ni (Var.: reže̦ni) rakstīdama! 7378. es... audu gan ražanas (sc.: villainītes) 7437 var. kam, māmiņa, mani mazu tik ražani (Var.: diže̦ni) audzināji? 7666. ražaini turējās VL. aus Dunika. dzied raže̦ni, tautu meita, dzied balsiņu luocīdama! BW. 463. kad es biju jauna meita, es raže̦ni (Var.: labi, kuoši) turējuos: neturēju me̦lla galda, ne grūžainas istabiņas 6871 var. valkāš[u] savu vaiņadziņu juo ražani puškuodama 8473, 2. sedz, māmiņa, man sagšiņu, sedz tuo visu ražainuo! 17054. grib atņemt leišu kungi mūs[u] raže̦nu (Var.: ražaiņu) nuovadiņu 32207. tecēj[a] mans kumeliņš visu ceļu gan raže̦ni 29987. tautas mani le̦pnu teice, re̦dz ražē̦ni staigājam RKr. XVI, 95. uzliec zīļu vaiņaciņu, tas raže̦ni piederēja ebenda 184. ražans darbs BW. 4719. ražana dzīvuošana Biel. 1157. ražans tikumiņš BW. 25224 var. Zu ražs.
Avots: ME III, 492, 493
rudenāji
rude̦nãji, rudinãji, selten der Sing., der Ernteschmaus U.; rude̦nājus dzert od. turēt, den Ernteschmaus feiern: es atradu ganīdama rude̦nāju (Var.: rudināja) biķerīti. vai bij mani brāleliņi rude̦nājus turējuši? BW. 28791. kad jau bija iekulta un izce̦pta "jauna" maize, svinēja jeb "dzēra"...rude̦nājus Konv. 2 149.
Avots: ME III, 553
Avots: ME III, 553
sasvecēt
savaržāt
savaržât,
1) "hastig, liederlich und nachher schwer lösbar umbinden
Nötk., (mit ar̃) C., N. - Peb.: viņa... savaržāja priekšauta saites ratam ap ragiem Seiboit;
2) "?": savaržāts (Var.: salāpīts) iet mežā putnus dzìt BW. VI, S. 161;
3) verwirren,
sarežģît: s. dzijas Vank., Adsel, Festen, Selsau, Druw., Sinolen, Odsen u. a.;
4) hastig und ungewandt zusammentrakeln
(mit ar̃ ) Schujen, Serben. Refl. -tiês, sich verwickeln ("iekulties%20t%C4%81d%C4%81s%20dar%C4%AB%C5%A1an%C4%81s">iekulties tādās darīšanās, ka nevar vaļā tikt") Erlaa.
Avots: ME III, 781
1) "hastig, liederlich und nachher schwer lösbar umbinden
Nötk., (mit ar̃) C., N. - Peb.: viņa... savaržāja priekšauta saites ratam ap ragiem Seiboit;
2) "?": savaržāts (Var.: salāpīts) iet mežā putnus dzìt BW. VI, S. 161;
3) verwirren,
sarežģît: s. dzijas Vank., Adsel, Festen, Selsau, Druw., Sinolen, Odsen u. a.;
4) hastig und ungewandt zusammentrakeln
(mit ar̃ ) Schujen, Serben. Refl. -tiês, sich verwickeln ("iekulties%20t%C4%81d%C4%81s%20dar%C4%AB%C5%A1an%C4%81s">iekulties tādās darīšanās, ka nevar vaļā tikt") Erlaa.
Avots: ME III, 781
straignājs
straignājs Vēr. II, 1166, straîgne 2 Lin., Wain., straignis Biel. n. U., LKVv., straigniens R. Kamuols 36, ein Morast, eine einschiessende Stelle: te tu vēl vari iekulties straignē Wain.
Avots: ME IV, 1081
Avots: ME IV, 1081
strēķis
strèķis 2 Prl.,
1) strẽķis Wolm., Nötk., die Reihe, die Schicht
U.: vienā strēķī, in einer Reihe U. malka sakrauta strẽķī Dunika. malkas strēķis, eine Reihe aufgeschichteten Holzes. siena, labības strēķis Fehteln, Baldohn. apakš žagaru strēķa LP. Vl, 657. zemes strēķis, ein Erdstrich straignājs Vēr. II, 1166, straîgne 2 Lin., Wain., straignis Biel. n. U., LKVv., straigniens R. Kamuols 36, ein Morast, eine einschiessende Stelle: te tu vēl vari iekulties straignē Wain.
Avots: ME IV, 1087, 1088
1) strẽķis Wolm., Nötk., die Reihe, die Schicht
U.: vienā strēķī, in einer Reihe U. malka sakrauta strẽķī Dunika. malkas strēķis, eine Reihe aufgeschichteten Holzes. siena, labības strēķis Fehteln, Baldohn. apakš žagaru strēķa LP. Vl, 657. zemes strēķis, ein Erdstrich straignājs Vēr. II, 1166, straîgne 2 Lin., Wain., straignis Biel. n. U., LKVv., straigniens R. Kamuols 36, ein Morast, eine einschiessende Stelle: te tu vēl vari iekulties straignē Wain.
Avots: ME IV, 1087, 1088