Paplašinātā meklēšana

‡ ciêtaļa,

1) eine Kuh, die längere Zeit nicht milchend ist
Pest.;

2) "wer häufig das Wort
ciêts gebraucht": jums jau viss ciets! kâ cietalas! (so rügt die Wirtin ihre Mägde, die sich über altbackenes Brot (cieta maize) zu beklagen pflegen) Fest.

Avots: EH I, 278

‡ nelietaļa, = nelieta 2: n. mani pēla, n. nicināja RKr. XIX, II5 (aus Plm.).

Avots: EH II, 15

pìẽtaļa Kav., Name einer am Freitag geborenen Kuh; vgl. piektaļa.

Avots: ME III, 302

riẽtaļa: auch (mit ie ) A.-Schwanb.

Avots: EH II, 379

riẽtaļa Heniņ, riẽtaliņa Karls., Name einer (milchreichen) Kuh: rieti, rieti, rietaļiņa, duod man pillu (für pilnu) slauktuvīti! BW. piel. ² 2931. Zu rietêt 4.

Avots: ME III, 549

vietaļa: "7571, 2" ME. IV, 673 zu verbessern in "7570, 2".

Avots: EH II, 798

vietaļa Bw. 23803 var., vietara, = iẽtaļa Mannsbruders Frau: bagātāku mani veda kâ ve̦cuo vietaliņu (Var.: ietaliņu) BW. 18611 var. audz, māsiņa,.., nāc ar mani vietarās (Var.: ietaļās)! 7571, 2. Mit dem v- von vieta??

Avots: ME IV, 673

ìetere BW. 3789, 7985, 23659, ietaļa. Zu kur. jentere, li. jentė (gen. s. jenters), [apoln. jątry, gr. ἐυάτηρ la. yātar - dass.; s. Walde Wrtb. ² 373 f., Boisacq Dict. 250, Berneker Wrtb. I, 456].

Avots: ME II, 81

iẽtuva Wizenhof, ietaļa.

Avots: ME II, 84

saprast: es vēl nesapratu (= nepratu) putras izvārīt Linden in Kurl. Refl. -tiês,

1): meita ātri sapratās (kas darāms) Dunika. ne˙maz nesapruotas, ka vajag drānu Frauenb. pats ar nesapruotas (= neapzinās), ka ir tik grūti vājš Seyershof. viņa bija sapratusēs aiznest ... Janš. Mežv. ļ. I, 252. ja viņi saprastuos (kämen auf den Gedanken)
jāt uz jūrmalu Pas. VI, 336. sasapruoti ..., izgājuse tauteņās! pacel krē̦slu, apaun[i] kājas ve̦cākai ietaļai! Tdz. 47031. sasapruot[i] ..., kā vajaga Jumīšam! 50266. Subst. sapratẽjs: sapratēja biju (= pratu visu kuo) Višķi n. Ceļi IX. 380.

Avots: EH XVI, 438

savest, ‡

2) anknüpfen:
ķēniņš savede lielu sadarību ar saiminieku Pas. VII, 122 (aus Lettg.). Refl. -tiês, ‡

2) durch Heirat zusammenkommen:
sasaveda div[i] ietaļas, izašķīra bāleliņi Tdz. 47032; ‡

3) sich verheiraten lassen:
viņa ... ļāvās ar uotru s. Blaum. Raksti III ⁵ (1939), 154.

Avots: EH XVI, 465

I vāca (li. Vókia "Deutschland"),

1) vāca, vāce, vācs, -s, die Deutschen:
gan tā vāca tuo cienīja, die Deutschen ehreten ihn genugsam Manz. 10 Gespr. vācas zeme Memelshof, Warkh., das Land der Deutschen, Deutschland. vàcas ² gals Bers., Memelshof, Oknist, vàces ² istaba Golg. "labākais gals kruogā". kruogi ar viņu "vācas" un "zemnieku" staduliem Kaudz. Vecpiebalga 19. vācas kumeliņi BW. 2493, 3. vàces ² kapi Kaltenbrunn, der deutsche Friedhof. vàces ² mācītājs ebenda, der deutsche Pfarrer. vācs mēle Mar., die deutsche Sprache. vācs klase Sonnaxt, die Klasse, wo deutsch gelehrt wird;

2) Vàca ² A.-Laitzen, Mar., Vāce Rainis Indulis un Ārija 100, Deutschland;

3) das rechts von der Ewst gelegene Land:
vācā (= uz Aiviekstes labuo, pie Vidzemes piederīguo krastu) Ceļa biedrs 1863, № 11 (vgl. Lietava und vāciene);

4) Gekauftes (z. B. Kleiderstoff), nicht zu Hause Angefertigtes, nicht Einheimisches
Bers.: uguns dzirkstele uzlē̦kusi uz viņas drēbēm. ... ietaļa ... aiz skaudības un naida tik ieteikusies: "siev, vāca de̦g!" Anekd. 31. Die Übereinstimmūng mit li. Vókia zeigt, dass dieses Wort den Letten schon vor der Ankunft der Deutschen in Lettland bekannt war, als die Letten noch keine Beziehungen zu Deutschland hatten, Und das le. VL. stellt sich zuweilen die Vāca als westlich hinter dem Meere befindlich vor, s, unter Vāczeme. Būga bezieht es KSn. I, 202 ff. daher auf den Volksnamen Vagoth bei Jordanes und sucht die Vagoth, dlesen Namen auf *Vāk(i̯a)-goth zurückführend, im südöstlichen Schweden. Und Setälä erinnert brieflich an finn. Voion-maa "Gottland", wo vo(i̯)i̯o- auf *vōi̯o- < *vōγi̯o- (:*vōki̯o-) zurückgehen könne. - Der i- Stamm vācs ist nur auf Grund von Verbindungen wie vācs mēle angesetzt,

Avots: ME IV, 490