ilggadējs
il̃ggadẽjs, il̃ggadîgs *, il̃ggadu, langjährig: bij nuokratīts tatāru ilggadējs jūgs A. XIII, 379. paziņuot savus ilggadējus nuovē̦ruojumus Vēr. I, 776. ilggadīgs stāds Konv. 2 2542. caur ilggadu uzcītīgu darbu A. XIII, I, 37.
Avots: ME I, 705
Avots: ME I, 705