izčagāt

izčagât, izčaguôt Laud., tr., locker machen, auswühlen: cūka izčaguojusi ēdesi. ēd uogas nuo vietas! nav labi izčaguot Laud. cūkas izčagājušas nekultuo labību, dārzu AP.

Avots: ME I, 722


izčagāt

izčagât: fressend locker machen, aus fressen AP.: peles izčagā rudzus (izē̦d graudus un sē̦nalas atstāj).

Avots: EH I, 438