izkabināt (li. iškabìnti),

1) aushaken, herausnehmen, beseitigen:
izkabinu tautu meitu nuo deviņu jaunbrālīšu RKr. XVI, 88. tuos (zirnēkļu tīklus) vajadzē̦tu izkabināt JR. VII, 21;

2) ausspannen:
zirgu nuo ilksīm Kand.

Avots: ME I, 746

izkabinât, ‡ Refl. -tiês Dunika, sich loshaken, sich loslösen: duris izkabinājušās nuo eņģēm.

Avots: EH I, 452