izkaisīt
izkàisît,
1): istabas izkaisījis ar naudu Pas. Xll, 73; ‡
3) verschwenden
BielU. ‡ Refl. -tiês, sich zerstreuen Dunika u. a.: ve̦zums tâ jāsasien, lai siens neizkaisās pa ceļu Jürg. u. a. mieži, izkaisāties un uzaudziet! Pas. III, 165.
Avots: EH I, 452
1): istabas izkaisījis ar naudu Pas. Xll, 73; ‡
3) verschwenden
BielU. ‡ Refl. -tiês, sich zerstreuen Dunika u. a.: ve̦zums tâ jāsasien, lai siens neizkaisās pa ceļu Jürg. u. a. mieži, izkaisāties un uzaudziet! Pas. III, 165.
Avots: EH I, 452