izkacēt

izkacêt, hervorholen, herauskriegen: kuo tur ve̦lna izkacēsi, kad nebiji ielikuse BW. 25195, 6. [tev, brālīti, gaŗas ruokas, tev jāiet izkacēt BW. 34677.]

Avots: ME I, 746


izkacēt

izkacêt, ‡

2) heraus-, hinausreichen
(tr.) Dunika: i. ce̦puri pa luogu laukā,

3) "iesist" Dunika: i. pa pavēderi, ‡ Refl. -tiês Dunika, sich heraus-, hin ausbeugen: izkacējies pa luogu laukā, viņš nuorāva puķi.

Avots: EH I, 452