izkārpīt
izkãrpît, Refl. -tiês, ‡
4) "izkauties, izlamāties" Seyershof: kad cilvē̦ks sirdīgs, tad izkârpās 2 ar.
Avots: EH I, 455
4) "izkauties, izlamāties" Seyershof: kad cilvē̦ks sirdīgs, tad izkârpās 2 ar.
Avots: EH I, 455
'izlamāties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: