izmugurēt
izmugurêt, izmuguruôt, tr.,
1) zum besten haben, foppen, anführen
PS.: tas jau mani var izmugurēt Latv. studējis, kâ citus var izmuguruot Dok. A., Druw., Adsel, Serb.;
2) durchbleuen:
viņu labi izmuguguoja Bers., Adsel, A. XIV, 479.
Avots: ME I, 773
1) zum besten haben, foppen, anführen
PS.: tas jau mani var izmugurēt Latv. studējis, kâ citus var izmuguruot Dok. A., Druw., Adsel, Serb.;
2) durchbleuen:
viņu labi izmuguguoja Bers., Adsel, A. XIV, 479.
Avots: ME I, 773