izmīlot

‡ izmĩluôt (li. išmylúoti ). zur Genüge liebkosen: izmīluo, izglauda un atkal palaiž Siuxt. Refl. -tiês, zur Genüge liebkosen (intr.): izmīluojās gar zirdziņu vēl pēdējuo reizu Siuxt.

Avots: EH I, 467