iznḕrst (li. išner̃šti), intr., aufhören zu laichen: ledenes jau iznē̦rsušas Austr.

Avots: ME I, 776

iznḕrst, ‡ Refl. -tiês, laichen (perfektiv): lieluos asarus ni˙kas nere̦dz; kur jie iznēršas Auleja.

Avots: EH I, 468