izvicētizvicêt,1): auch Dunika; ‡2) mit einer Rute (vice) ausfegen, auskehren Wessen. Refl. -tiês,1): auch U. (unter vicēties); ‡2) = izkaûtiês 1, izplêstiês 2 Ar.: tie neganti izvicējās Dünsb. Vecie grieķi 11, 28; ‡3) = izpḕrtiês 2 Ar.Avots: EH I, 495