izrubinât, tr., auskerben, aushöhlen, ausfressen: izrubina rutkam caurumu JK. VI, 48. circeņi pakaļas izrubinājuši RKr. XVI, 242.

Avots: ME I, 793

izrubinât, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang rubinât II 1 Dunika: bē̦rns izrubinājās ve̦se̦lu stundu pie maizes kukuļa, bet ne˙kuo nevarēja atrubināt; "izkutināties" Dunika.

Avots: EH I, 477