izspẽlêt, tr.,

1) ausspielen, zu Ende spielen:
kārti, maršu, dziesmu;

2) izmē̦tāt: visa malka izspē̦lē̦ta LP. VI, 290 (ungew.). Refl. - tiês, nach Herzenslust, zur Genüge spielen:
nu e̦sam diezgan kārtis izspēlējušies.

Avots: ME I, 802

izspẽlêt,

2): auch Ramkau; ‡

3) verspielen (beim Kartenspiel):
izspēlējis visu māju Seyershof; ‡

4) spielend hervorbringen:
pataisīja stabuli; kura izspēlēja ... tuos pašus vārdus Pas. X, 69.

Avots: EH I, 482