izspēt, tr., vermögen, bewältigen: mēs nevaram visu tâ izspēt un izgruozīt Aps. viņa lūdz dievu, ka nevar izspēt samalt LP. VI, 67.

Avots: ME I, 802

izspēt (li. išspė´ti "erraten"): kâ jums ... izspēšana ir (wie ihr könnt) Bergm. Labu ziņu un pad. grām. ² (1792), S. 9.

Avots: EH I, 482