iztenterēt

izteñterêt, intr., hinaus -, heraustaumeln: nuo istabas iztenterēja divi pusmūža vīrieši Latv.

Avots: ME I, 817


iztenterēt

izteñterêt, ‡ Refl. -tiês, sich zum Gehen fertigmachen Schwitten Sessw., Trik.: viņš nevar vien i., iziet uz darbu; tur viņš tenterējas Erlaa.

Avots: EH I, 489