iztẽrêt, tr., verzehren, verbrauchen: sīknaudiņu iztērēju BW. 15249. iztērēju tabaku A. XI, 478. Refl. - tiês, zur Genüge verzehrt, verbraucht werden: viss siltums iztērējās Pūrs III, 65.

Avots: ME I, 817

iztẽrêt, Refl. -tiês, ‡

2) sich verausgaben:
ve̦cāki par mani tik daudz iztērējušies Janš. Dzimtene V, 391.

Avots: EH I, 489