iztērpināt

[I iztērpināt,

1) = izpušķuot Tuckum;

2) iztērpināt kaklu Wessen "den Hals vom Schleim reinigen";
izt. zirgam muti vai zuobus, reinigen Fest.; izt. pīpi Warkh.]

Avots: ME I, 817


iztērpināt

[II iztḕrpinât,

1) "verhören, gründlich ausfragen"
Domopol, Schujen, Serben, N. - Peb., Drobbusch: mācītājs iztẽrpina (= jautā galvas gabalus u. c.) Planhof;

2) "nuorāt" Serbigal; "izdrebinât": ņem viņu un labi iztērpini! Karkel; "izmuocīt": gan es tevi iztērpināšu līdz nabagam Golg.]

Avots: ME I, 817


iztērpināt

II iztḕrpinât,

1): tevi aizvedīs pie ārsta, lai labi iztērpina ("izmeklē, izmuoka") AP.

Avots: EH I, 489