izubaguôt, tr., er -, abbetteln: nepatīkami izubaguot katru grasi.

Avots: ME I, 822

izubaguôt, ‡ Reil. -tiês, eine Zeitlang, zur Genüge (vergebens) betteln: izubaguojies pa kaimiņu pagastu, ubags ieradās pie mums Dunika.

Avots: EH I, 492