izvaidêt,
1): tâ sabijusies, ka nepaspēja ... ne izkliegt, ne i. Ciema spīg. 7; ‡
2) = izslimuôt: pēc tīfa izvaidēšanas Austriņš Gaŗā jūdze I, 288. Refl.
-tiês, ‡
2) = izslimuôt AP., Auleja;
diese Bed. hat i. wohl auch im Zitat unter i. 1. ME. I, 824.Avots: EH I,
492