Paplašinātā meklēšana

apkàzuôtiês: auch Bers., Segewold u. a.

Avots: EH I, 91

apkàzuôtiês, intr., heiraten. Salisb.

Avots: ME I, 95

atkàzas: auch AP., Wolm., (mit à ² ) Pilda, Warkl., atkàzes auch AP., Ramkau, (mit à ² ) Auleja: šuogad kāzas, [u]z citu gadu atkāzītes BW. 21046, 1.

Avots: EH I, 147

atkàzas, atkàži PS., [atkàzes in Saussen], die Nachfeier der Hochzeit: svētdien pēc kāzām dzeŗ atkāzas BW. III, I, 74.

Avots: ME I, 166, 167

izkàzuôtiês, lange Hochzeit feiern, sich gütlich tun bei einer Hochzeitsfeier: augstmaņi jau labi bij izkāzuojušies LP. V, 198.

Avots: ME I, 751

kàzas: amata k. (= dzīres) Kaudz. Izjurieši 207. Zu streichen "Nebst li. kozos (bei Daukant)" ME. II, 206a, s. E. Fraenkel KZ. LVIII, 284 ¹ .

Avots: EH I, 606

kàzas, Pl. t., ganz ungew. der Sing. BW. 19469, 2; BW. piel. 794, 3, Demin. verächtl. kâželes ² in Ahs., die Hochzeit: brašas, jautras, priecīgas, vare̦nas kāzas, herrliche, fröliche Hochzeit; divējas kāzas, die Doppelhochzeit; kāzās aicjināt, ielūgt, lūgt, zur H. einladen; kāzas od. kāzu guodības darināt, rīkuot, taisīt, ein Hochzeitsfest vorbereiten; kāzas izjaukt, eine Heirat, Hochzeit hintertreiben LP. III, 42. Sprw.: akmens veļas uz kāzām, kâ lai ne cilvē̦ks. tur būs dzīve kâ pa kāzām, da wird ein Leben in Herrlichkeit und Freuden sein LP. VI, 44; so auch dzīvuot kâ pa kāzām od. scherzhaft: kâ pa tē̦va kāzām Etn. II, 44. nu tad paēdu kâ pa nabaga vīra kāzām II, 45. istabas kāzas, die Hausweihe U. [Nebst li. kozos [bei Daukant)] aus liv. kåˉzgønd "Hochzeit"; [s. Thomsen Beröringer 257. Vielleicht ist kāza "Gatte" im Le. gebildet) abstrahiert].

Avots: ME II, 206

kàzeniẽks (unter kàziniẽks): auch BW. 19469, 7; 20956.

Avots: EH I, 607

kàziniẽks: auch BW. 20828; 25647 var.

Avots: EH I, 607

kàziniẽks, kàzeniẽks, kàzniẽks, der Hochzeitsgast von Seiten des Bräutigams (estn. kāza "der Gatte" ), im Gegensatz zu den panāksnieki: brūtgāna mājās pa tuo laiku salasījās kāzinieki, t. i. kāzu viesi nuo brūtgāna puses BW. III, 1, 52. kāznieces jeb vīra radenieces III, 1, 11; 54; 58. pēc panāksniekiem sēdās pie galda kāzenieki jeb vedēji III, 1, 8.

Avots: ME II, 206

kàzniẽks (unter kàziniẽks): auch BW. 24153 var., 25709.

Avots: EH I, 607

kàzuôtiês, Hochzeit (kāzas) machen, heiraten: šuogad brālis kāzuojas BW. 9289. šuodien putni kāzuojas 2691. še tādas nešķīstas precēšanās un kāzuošanās nevajaga Janš. Ungew. das Aktiv: kamē̦r mēs te kāzuojam, tev jāsteidzas uz mājām LP. III, 101.

Avots: ME II, 206

[nùokàzuôt kàzas, die Hochzeit zu Ende feiern BW. 112000.

Avots: ME II, 797

‡ apgruzdinât,

1) anschwelen machen, lassen:
a. stabiem galus Schwanb.;

2) = ‡ apgrkàzdêt: a. graudus Dunika.

Avots: EH I, 84

‡ apkâzâtiês ² Dunika, Rutzau, = apkàzuôtiês, sich verheiraten.

Avots: EH I, 91

‡ izkâzâtiês ² Dunika, = izkàzuôtiês. i

Avots: EH I, 455

kāza (unter kàzas): auch Seyershof.

Avots: EH I, 606

‡ kāzi Pas. III, 299 (aus Dricēni), = kàzas.

Avots: EH I, 607

‡ kāznīca Kaudz. Vecpiebalga 43, = kàz(i)niece, ein weiblicher Hochzeitsgast.

Avots: EH I, 607

kāzuôt (unter kàzuôtiês),

1): Hochzeit feiern
Oknist: atrada savu māsu ar smutu kāzuojuot Pas. III; 315;

2) = dzīŗuôt A.-Autz, Schwitten (mit â ² ). Refl. -tiês: auch Seyershof, Sonnaxt.

Avots: EH I, 607

nùodañcuôt, ‡

2) zu tanzen aufhören
Auleja: kaî nuodancās, meitas sēd sevim; ‡

3) n. kàzas, (tanzend) eine Hochzeit (zu Ende) feiern:
dancuojuši, ē̦duši, kamē̦r kāzas nuodancuojuši Pas. IV, 483. jie ... laimīgi nuodancāja kazas X, 295 (ähnlich 291 und Salis); ‡

4) im Tanzen übertreffen
Seyershof: n. visus puišus. Refl. -tiês: nuosadancava ... da smertei Pas. VIII, 352.

Avots: EH II, 38