kājīgs
kãjîgs [li.
kójingas], gut zu Fuss L.,
flinke, gesunde Beine habend: kājīgs cilvē̦ks, ein tüchtiger Fussgänger, Läufer Etn. III, 182.
vairs nava klibs, bet labi kājīgs Lautb.
Avots: ME II,
189
kājīgs
kãjîgs, ‡
2) = kāje̦ns, auf den Beinen (wach, tätig) seiend: tagad jau visi dunduri ir kājīgi Orellen. viņi vakarā ilgi kājīgi AP., Segew. rudzi izauga lieli, visi bij kājīgi (lagerten sich nicht), bet biruma nebij AP.; ‡
3) erpicht Segew.: k. uz dzeršanu.Avots: EH I,
599