baltkājis
bal˜tkājis (li. baltkõjis), einen weissen Fuss od. weisse Füsse habend, der Weissfuss, ein beliebtes Epitheon des Rosses im VL.: kumeliņš, baltkājītis (baltkājiņš) BW. 14002, 15916.
Avots: ME I, 257
Avots: ME I, 257
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kājiņš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kājiņš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (5)
bezkājis
bezkãjis (li. bekójis), fem. -je, Demin. bezkãjĩtis, -te, auch bezkājiņš, -ņa, der Ohnefuss, wer keinen Fuss hat: bezkājiņa ceļu te̦k (Rätsel) RKr. VII, 456.
Avots: ME I, 284
Avots: ME I, 284
garkājis
gaŗkãjis: Demin. gaŗkājiņš BW. 2686, 10; nuopirkuosi kumelīnu ... gaŗkājīnu RKr. XX, 64 aus NB.
Avots: EH I, 385
Avots: EH I, 385
melnkājis
titilbis
titilbis,
1): titilbiņš gaŗkājiņš BW. 2686, 10 (aus Ugalen); "othropus" ME. IV, 198 zu verbessern in "ochropus". Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 742.
Avots: EH II, 684
1): titilbiņš gaŗkājiņš BW. 2686, 10 (aus Ugalen); "othropus" ME. IV, 198 zu verbessern in "ochropus". Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 742.
Avots: EH II, 684