aizkārpīt
‡ àizkārpît,
1) = ‡ àizkar̂pît 2: suns aizkârpījis 2 bedri Siuxt;
2) = ‡ aizkar̂pît 3 Lemsal (mit àr 2 ).
Avots: EH I, 30
1) = ‡ àizkar̂pît 2: suns aizkârpījis 2 bedri Siuxt;
2) = ‡ aizkar̂pît 3 Lemsal (mit àr 2 ).
Avots: EH I, 30
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kārpît' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kārpît' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (11)
apkārpīt
atkārpīt
atkārpît, los-, wegscharren: smiltis; bedri vaļā. Refl. -tiês, sich losmachen, sich befreien: nāk miegs kā lietuvē̦ns; nevar ne atkārpīties Naud. man tik grūti nākas atkārpīties nuo familijas tējas Pur. St. 40.
Avots: ME I, 166
Avots: ME I, 166
iekārpīt
ieskāpīt
nokārpīt
[nùokārpît,
1) abscharren, abschaben, abkratzen:
n. ābelēm sūnu Wandsen; kaķis nuokārpījis pe̦lavas nuo griestiem Salis;
2) wühlend od. sich unruhig bewegend hinunterstossen:
bē˙rns nuokārpījis se̦gu Dond. Refl. - tiês,
1) sich abschinden
Ruj., Bauske;
2) durch unruhige Bewegungen sich entblössen:
bē̦rns nuokārpījies pliks Dond.;
3) "nuospirināties": cālis nuokārpījās Bauske.]
Avots: ME II, 796
1) abscharren, abschaben, abkratzen:
n. ābelēm sūnu Wandsen; kaķis nuokārpījis pe̦lavas nuo griestiem Salis;
2) wühlend od. sich unruhig bewegend hinunterstossen:
bē˙rns nuokārpījis se̦gu Dond. Refl. - tiês,
1) sich abschinden
Ruj., Bauske;
2) durch unruhige Bewegungen sich entblössen:
bē̦rns nuokārpījies pliks Dond.;
3) "nuospirināties": cālis nuokārpījās Bauske.]
Avots: ME II, 796
pakārpīt
piekārpīt
saskārpīt
skārpīt
uzkārpīt
uzkārpît,
1) scharrend, kratzend aufwühlen:
vista uzkārpījusi duobi;
2) scharrend, kratzend an die Oberfläche geraten lassen, zum Vorschein bringen:
vista uzkārpījusi naudas gabalu. Refl. -tiês, mit den Füssen scharrend, zappelnd, sich sperrend hinaufgelangen: zē̦ns uzkārpījās gan beidzuot uz ve̦zuma. (fig.) viņš nu ir uzkārpījies uz augšu, er ist nun wohlhabend geworden.
Avots: ME IV, 341
1) scharrend, kratzend aufwühlen:
vista uzkārpījusi duobi;
2) scharrend, kratzend an die Oberfläche geraten lassen, zum Vorschein bringen:
vista uzkārpījusi naudas gabalu. Refl. -tiês, mit den Füssen scharrend, zappelnd, sich sperrend hinaufgelangen: zē̦ns uzkārpījās gan beidzuot uz ve̦zuma. (fig.) viņš nu ir uzkārpījies uz augšu, er ist nun wohlhabend geworden.
Avots: ME IV, 341