kņudêt, - u, - ẽju, jucken: ķaja tâ kâ sala, tâ kâ kņudēja Duomas I, 755. man mēle kņudēt kņud tam uzsaukt Alm. ausis kņud U., es jückt im Ohr. [Zu knūst.]

Avots: ME II, 253

kņudêt: auch Auleja, Dunika, Grenzhof (Mežmuiža), Orellen, Siuxt. kājas ... kņudēja Janš. Dzimtene V, 374.

Avots: EH I, 637