kaitavāt
kàitavât 2 (unter kàitavuôt 2 ),
1): bē̦rns kaitavā Oknist; ‡
2) lange zürnen, schmollen
Erlaa: kas ilgi dusmas tur, tas kaitavā. ilgus laikus kaitavā, nerunā, iet sa˙skaities, lūpas nuostiepis. ‡ Refl. -tiês, zanken, streiten (mit aĩ ) Weissensee.
Avots: EH I, 575
1): bē̦rns kaitavā Oknist; ‡
2) lange zürnen, schmollen
Erlaa: kas ilgi dusmas tur, tas kaitavā. ilgus laikus kaitavā, nerunā, iet sa˙skaities, lūpas nuostiepis. ‡ Refl. -tiês, zanken, streiten (mit aĩ ) Weissensee.
Avots: EH I, 575