kankšināt

I kankšinât, kankšķinât, schreien (vom Raben): kuo tie kraukļi kankšināja (Var.: kankšķināja)? BW. 13063 var.

Avots: EH I, 584


kankšināt

‡ *II kankšinât, zu erschliessen ausizkankšināt.

Avots: EH I, 584