I saplucinât, tr., zerzupfen, zerreissen: vilna jāsaplucina, lai varē̦tu sakārst Dond. saimniece saplucināja ziedu MWM. VIII, 901. saplucināta vijuolīte gulēja pie zemes Jaunais mežk. 24. vilks tevi ceļā saplucinās BW. 27515, l.

Avots: ME III, 703

I saplucinât, ‡

2) (verschiedene Stoffe) zerzupfend vermischen
Salis: s. baltu un me̦lnu vilnu.

Avots: EH II, 437

II saplucināt, abbrühen: s. ar karstu ūdeni Wid. vai pe̦lavas jau saplucinātas? Dond.

Avots: ME III, 703

II saplucinât: s. miltus guovīm Kand. maguoņu sē̦klas saplucina ar pienu un liek pie baltmaizes Iw.

Avots: EH II, 437