karsîgs,

1) "?": sataisīsim cilvē̦kam karsīgu [= erhitzend?]
dzērienu (= brandvīnu) St.;

[2) schwül, heiss (vom Wetter); hitzig (von Menschen)
Mar., Nötk.].

Avots: ME II, 164

karsîgs,

1): karsīga nagu sāpe Pēt. Av. II, īp. pielik. 11.

Avots: EH I, 589