ķauķēt
ķauķêt, -ẽju,
1) tr., schlingend essen
Bers., Lub.: zē̦ns..., piestūķējis pilnu muti, dūšīgi ķauķē Vīt. 22 ;
[2) ķaûķêt "viel rauchen"
Trik.].
Avots: ME II, 357
1) tr., schlingend essen
Bers., Lub.: zē̦ns..., piestūķējis pilnu muti, dūšīgi ķauķē Vīt. 22 ;
[2) ķaûķêt "viel rauchen"
Trik.].
Avots: ME II, 357