I klũgât, - ãju, klūguôt, tr., mit einer klūga befestigen, verbinden [Golg.]: nuogriezi klūgu un klūguo tik muti ciet LP. IV, 33. pirtī cepu kviešu maizi, ar klūgām klūgādama BW. 28442.

Avots: ME II, 238

II klūgât, fortwährend trinken Etn. II, 50, schlürfen: es redzēju sētiņā putru klūgājuot BW. 19407. Vgl. kludzīt [und klugât].

Avots: ME II, 238

III klūgât, intr., plump gehen, [auf Krücken gehen U.] Refl. - tiês, lärmend fahren, gehen: kuo tu tur klùgājies ² Mar. n. RKr. XV, 119.

Avots: ME II, 238