kliñkstinât, klinkšķinât, freqn., dem., klingeln, läuten: ar glāzi jeb pulksteniņu Ahs. skumīgi klinkšķināja zvaniņš Vēr. II, 422. zīle skanīgi klinkšķināja Egl.

Avots: ME II, 229

klinkstinât, = klinkstinât, klingen, klappern, hämmern: mileniņu vien dzirdēju kâ dzenīti klinkstinuot BW. 22550.

Avots: ME II, 229