kliñkstêt, kliñkšķêt, kliñksêt, - u, - ẽju, intr., klingen, klirren: glāze saplīsa klinkšķē̦dama Ahs. mājiņu durvis klinkstē̦damas atsitas vaļā AU. ķēdes ap kaklu tam klikšķ D. 116, 59, Lös. n. Etn. IV, 66.

Avots: ME II, 229

‡ II klinkstêt, -u, -ēju PV., = kluknêt; zē̦ns ar zirgu klinkst, augu dienu gaidīdams.

Avots: EH I, 618