klinkāns

kliñkãns, klinkata, ein Hinkender Lub.: gaŗš kâ klinkāns AP.

Avots: ME II, 228


klinkāns

II klinkāns "?": (ce̦pure) raibām malām, un dibe̦nā sagriezti tādi savādi klinkāni, kâ kāpuostu grūžamie dzelži Kaudz. Izjurieši 222.

Avots: EH I, 618