kliņ̃ķis,

1) die Klinke:
nuobaidījies, nuodzīvuojies līdz kliņķim Kav.;

[2) ein Gerät zum Drillen eines Strickes
Bielenst. Holzb. 572. - Nebst estn. (k)link aus dem Deutschen].

Avots: ME II, 229

kliņ̃ķis,

1): sien pie kļiņķa kumeliņu! BW. 18723, 1; 25987; naudu ... nuodzīvuojis līdz kliņķim Pas. IV, 145.

Avots: EH I, 618