klēgainis

I klẽ̦gainis (fem. k-ne) Frauenb., eine geschwätzige Person; klēgainīte ("?")! kuo tu te atkat klē̦gā par savu guodiņu? Janš. Dzimtene III 2 , 385.

Avots: EH I, 615


klēgainis

II klẽ̦gainis Nikrazen "jem., der lange unterwegs ist".

Avots: EH I, 615