klēgāt
‡ II klē̦gât,
1) "langsam gehen"
(mit ẽ̦ ) Nikrazen;
2) "?": viena pati ar ... zirģeli ... arklā klēgā pa tīrumu Janš. Dzimtene V, 23.
Avots: EH I, 616
1) "langsam gehen"
(mit ẽ̦ ) Nikrazen;
2) "?": viena pati ar ... zirģeli ... arklā klēgā pa tīrumu Janš. Dzimtene V, 23.
Avots: EH I, 616
klēgāt
klẽ̦gât [Dond., Līn., Dunika, Bauske, Tr.], - ãju, intr., schreien (besond. von Gänsen) Gold., Nigr., Etn. II, 51: pārnāk zuosis klē̦gādamas nuo dūņaina ezeriņa Dond., BW. 634. es pielēcu zuosstallim, dievs dev[a] mazus klē̦gātājus BW. 33455. [Zu kledzinât, kladzêt.]
Avots: ME II, 224
Avots: ME II, 224