krāvāt

[krãvât,

1) wiederholt
kraũt Ruj.;

2) räumen
Für. - Zu kŗaũt.]

Avots: ME II, 269


krāvāt

krãvât,

1): kràvât 2 Warkl. "pārcilāt". ‡ Refl. kràvâtiês 2 Auleja, = kŗavâtiês: ar vienu sìena gubeņu krāvāsies trīs dienas (ironisch).

Avots: EH I, 646